Piektā daļa studentu Latvijā izmanto iespēju ņemt studiju vai studējošā kredītu Latvijā ir pietiekami daudz augstskolu, kur var iegūt augstāko akadēmisko izglītību, taču aizvien samazinās iespēja iegūt to par velti, un regulāri aug studiju maksa. ULDI.
Piektā daļa studentu Latvijā izmanto iespēju ņemt studiju vai studējošā kredītu
Latvijā ir pietiekami daudz augstskolu, kur var iegūt augstāko akadēmisko izglītību, taču aizvien samazinās iespēja iegūt to par velti, un regulāri aug studiju maksa.
2008. gadā par Finanšu ministrijas rīkotās izsoles uzvarētāju par tiesībām izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā dotu galvojumu kļuvusi akciju sabiedrība “Hansabanka”. Gan jaunos, gan iepriekš ņemtos studiju un studējošo kredītus koordinē un administrē Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fonds.
Kredīts mācībām un kredīts iztikšanai
Studiju fonda direktors Jānis Ķirsons uzskata, ka kredītu ņemšanas sistēma Latvijā darbojas ļoti normāli – tā nav nedz pārāk pasīva, nedz pārlieku aktīva. Pašlaik no visiem studentiem, kuri var saņemt studējošā un studiju kredītu, šo izdevību izmanto aptuveni 20 procentu jauniešu.
Studiju kredīts paredzēts studiju maksas segšanai un nepārsniedz augstskolas noteikto studiju maksu un valsts maksimālo studiju kredīta apmēru (to var uzzināt Studiju fonda mājas lapā www.sf.gov.lv) attiecīgajā studiju programmā.
Mācību laikā un arī, kamēr nav sākts atmaksāt studiju kredītu (11 mēnešu pēc augstskolas beigšanas vai divus mēnešus pēc izslēgšanas no studējošo saraksta), kredītprocenti netiek rēķināti.
Studējošā kredīts paredzēts studenta iztikas izdevumu segšanai. To var saņemt pilna laika (dienas nodaļas) studējošie. Šo kredītu izmaksā desmit mēnešu gadā (izņemot jūliju un augustu).
Atmaksājot gan studiju, gan studējošā kredītu, tiek aprēķināta kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā bankas procentu likme, bet ne vairāk kā pieci procenti gadā no atlikušās kredīta summas. Atšķirība tā, ka par studējošā kredīta procenti jāmaksā katru mēnesi. Tāpēc banka regulāri šo summu ieturēs no studenta konta.
Lai neizputētu galvotājs
Likums paredz, ka kredītiestāde var izsniegt kredītu tikai tad, ja saņemts tā nodrošinājums – galvojums vai ķīla. Līdztekus valsts galvojumam nepieciešams vienas fiziskas personas vai pašvaldības galvojums, par ķīlu var kalpot nekustamais īpašums.
Banka zināmā mērā uzņemas risku, piešķirdama kredītus studentiem. Lai gan līgums tiek noslēgts un kredīta devēji vienojas ar tā ņēmējiem par naudas atdošanas kārtību, simtprocentīgas garantijas, ka nauda atgriezīsies, nav.
Kas notiktu, ja students pēc studiju beigšanas kredītu negribētu atdot? Kā nekā veca patiesība vēsta – aizņemies svešu naudu, bet jāatdod savējā, kuras vienmēr žēl. Tad bijušo studentu vai galvotāju iesūdzēs tiesā. Un viņš prāvu, visticamāk, zaudēs.
Lai līdz tiesas darbiem tomēr nenonāktu, J.Ķirsona ieteikums ir pavisam vienkāršs – maksājumus veikt regulāri un nekādā gadījumā neiekrāt lielus parādus.
Maigie atmaksas noteikumi
Būtībā kredīta atdošanas noteikumi ir visai pieņemami un samērā saudzīgi. Kredītu devēji uzskata, ka aizdoto naudu atmaksāt desmit gados ir visai reāli, turklāt eksistē vēl dažādas situācijas, kad naudas atdošanas termiņš tiek pagarināts uz noteiktu laiku. Tas notiek, ja cilvēks dodas grūtniecības vai pēcdzemdību atvaļinājumā, kā arī turpina studijas maģistrantūrā, doktorantūrā vai rezidentūrā. Ja kreditējamajam piedzimst bērns, studējošā kredītu pēc augstskolas beigšanas dzēš 30 procentu apmērā par katru bērnu (no neatmaksātās summas). Ja abi vecāki ir kredīta ņēmēji, minētais nosacījums attiecas tikai uz vienu. Lai gan ir zema kredīta likme un ilgs atmaksas termiņš, īpašos gadījumos valsts to var dzēst, neliekot bijušajam studentam atmaksāt ne santīma. Ministru kabinets katru gadu apstiprina to profesiju sarakstu, kurās trūkst darbinieku. Ja students, beidzot augstskolu, sāk strādāt kādā no šīm profesijām, viņš ir tiesīgs lūgt izskatīt viņa pieprasījumu dzēst kredītu.
Noformēšana ilgst dažas nedēļas
Pēc aizdevuma un galvojuma līguma noslēgšanas students kredītu saņem aptuveni trīs četru nedēļu laikā. Pirms banka veic naudas pārskaitījumu, Studiju fonds pārbauda kredītņēmēju un galvotāju sarakstu, kā arī organizē valsts galvojuma parakstīšanu. Studiju kredītu banka pārskaita uz mācību iestādes kontu. Kopējais laiks no pieteikšanās līdz kredīta saņemšanai var būt 1-1,5 mēneši.
***
Viedoklis
Jurģis Zariņš, ainavu arhitekts
Jau drīz pēc tam, kad 2001. gadā iestājos Latvijas Lauksaimniecības universitātē, sapratu, ka patstāvīgu un no vecākiem neatkarīgu dzīvi gribu ne tikai attāluma, bet arī finansiālā nodrošinājuma ziņā. Biju pārcēlies uz sākumā tik svešu pilsētu, lauku mājās ciemojos vien dažas reizes mēnesī. Protams, vilinošs likās valsts piedāvātais un Hansabankas vēlāk piešķirtais studējošā kredīts, jo noteikumi paredzēja – aizņēmuma atmaksa jāsāk tikai gadu pēc studiju beigšanas. Turklāt arī salīdzinoši nelielā procentu likme nešķita draudīga. Šā laika kontekstā vērtējot, tā toreiz bija vismaz trīs reižu zemāka par šā janvāra inflāciju. Veiksmīgi pārdzīvoju arī mūžā pirmo lielāko birokrātijas padarīšanu, jo bija nepieciešams pāris izziņu, trešās personas galvojums un dažādas citas papīru kārtošanas. Studiju sākumā piešķirtais 35 latu ikmēneša kredīts pat 2002. gadā šķita liela nauda. Pieskaitot tā laika astoņu latu stipendiju, studenta dzīve nebija slikta. Vēlāk līdz ar skaistās studentu dzīves iepazīšanu lūdzu bankai kredītu palielināt līdz 50 latiem un vienmēr sastapos ar atsaucīgu attieksmi gan LLU Studiju daļā, gan kredītiestādē. Pašlaik katru mēnesi no mana konta automātiski banka noskaita kaut kādu naudas summu. Tā nepārsniedz pārdesmit latu, tāpēc lielu robu neiecērt. Visādā ziņā studējošā kredīta saņemšana toreiz atrisināja daudz vairāk jautājumu, tādēļ aizdevumu uzskatu par lielu ieguvumu. Kas zina, vai bez tā būtu tas, kas esmu pašlaik.
