Ļoti daudzi ārzemnieki pie mums dibina uzņēmumus, bet vai latviešiem ir tiesības to darīt ES valstīs – interesējas kāds uzņēmējs.
Ļoti daudzi ārzemnieki pie mums dibina uzņēmumus, bet vai latviešiem ir tiesības to darīt ES valstīs – interesējas kāds uzņēmējs.
Katra no kandidātvalstīm, gatavojoties iestājai ES, noslēgusi asociācijas līgumu ar ES, saskaņā ar kuru šo zemju pilsoņi drīkst veikt uzņēmējdarbību. Eiropas līgumu par asociācijas izveidi ar ES Latvija noslēgusi 1995. gadā. Tā 44. pantā ir vienādi nosacījumi uzņēmējdarbībai ES teritorijā arī Latvijas uzņēmumiem. Arī pašnodarbinātie drīkst sākt savu biznesu (kā amatnieki, ārsti utt.), tikai viņi nedrīkst paši stāties darbā. Vairāk tiek gaidīta jaunu darbavietu radīšana.
Kaut arī uzņēmējdarbības brīvības princips darbojas abpusēji, tomēr katrai valstij ir tiesības uz saviem priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības sākšanai. Dažas pieprasa tikai uzturēšanās atļauju (Austrija, Nīderlande), citās vajag arī darbatļauju (Spānijā, Portugālē). Dānijā šāda iespēja ir ļoti specifiskās biznesa jomās, kuru attīstībā valsts ir ieinteresēta. Pirms došanās uz Franciju, jāizpēta ārzemniekiem aizliegto profesiju saraksts.
Ir valstis (Itālija, Luksemburga, Zviedrija), kas prasa pierādīt finansiālo nodrošinājumu saviem biznesa plāniem. Lielbritānijā nesāks nemaz runāt, kamēr ārvalsts biznesmenis nebūs gatavs ieguldīt 200 tūkstošus sterliņu mārciņu, turklāt biznesa plānā jāparedz jaunradītās darbavietas. Arī Grieķijā ir jāpierāda «pietiekami finansu resursi» un «biznesa aktivitātes radītā pievienotā vērtība». Līdzīgi ir arī Īrijā.
Svaigākajās lietās, ko Eiropas tiesa izskatījusi šai sakarā, kandidātvalstu uzņēmēju tiesības ir nostiprinātas, kaut gan kandidātvalstu pilsoņi šos procesus zaudēja. Piemēram, 27. septembrī tika izskatīta poļu Gloščuku ģimenes lieta, kas kā tūristi ieradās Lielbritānijā deviņdesmito gadu sākumā, pirms vēl tika noslēgts asociācijas līgums. Viņu vīzas neatļāva sākt algotu darbu, bet abi palika Lielbritānijā. Ģimenē piedzima bērns, un vīrs sāka pašnodarbinātā praksi kā celtniecības darbu vadītājs. Valsts viņu lūgumu noraidīja, un arī Eiropas tiesa atzina, ka asociācijas līgums attiecas tikai uz personām, kas valstī ieradušās legāli.
Veterinārijas studente Kondova no Bulgārijas Lielbritānijā ieradās kā sezonas strādniece lauksaimniecībā uz trim mēnešiem. Jaunietei nesekmējās saņemt politisko patvērumu, bet viņa palika strādāt par apkopēju kā pašnodarbinātā. Līdzīgi tiesa noraidīja divu Čehijas čigānu lūgumu. Viņi ieradās Lielbritānijā un lūdza politisko patvērumu, bet, dzīvojot tur, gribēja reģistrēties kā pašnodarbinātie (viens – dārznieks, otrs – tīrīšanas pakalpojumu sniedzējs). Darba atļauja jāsaņem pirms ierašanās valstī. Tiesa atzina, ka šo kandidātvalstu pilsoņu, kas Lielbritānijā ieradušies kā tūristi, bet faktiski plāno palikt strādāt, tiesības Eiropas līgums neaizsargā.
