Noskatījies 24. maijā Latvijas Televīzijas 2. programmā raidījumu «Šoka šovs», ko vada Anna Ābola, biju šokēts un nevarēju aizmigt visu nakti, jo domāju, kādas netaisnības gan ir mūsu valsts likumdošanā.
Noskatījies 24. maijā Latvijas Televīzijas 2. programmā raidījumu «Šoka šovs», ko vada Anna Ābola, biju šokēts un nevarēju aizmigt visu nakti, jo domāju, kādas netaisnības gan ir mūsu valsts likumdošanā.
Pārraidē figurēja galvenais varonis vārdā Jānis, nelabojams recidīvists, 62 gadus vecs, sešas reizes sodīts un savā mūžā nosēdējis cietumā 25 gadus. Protams, ka viņam nav darba stāža un valstij viņš nav devis nekādu labumu. Tagad apsolījis laboties, jo esot noguris un apnicis sēdēt. Viņam valsts piešķīra 30 latu pensiju un dzīvokli Rīgā. Šis cilvēks vēl saņem visādus pabalstus.
Man arī 31. maijā paliek 62 gadi, esmu pensijā otro gadu. Man tāpat valsts piešķīra 30 latu pensiju, kaut gan darba stāžs ir 58 gadi. Esmu Latvijas pilsonis, politiski represētais astoņus gadus, 1949. gadā tiku izsūtīts. Četrus gadus dienēju krievu flotē, pēc tam vairāk nekā astoņus gadus strādāju uz zvejas kuģiem, šķērsojot Atlantijas okeānu krustām šķērsām, tā sabojājot veselību. Vēlāk Rīgā 22 gadus nostrādāju reklāmas daļā. Maksāju toreiz gan ienākuma nodokli, gan arodbiedrības biedra naudu. Kad pirms diviem gadiem gāju pensijā, man pateica, ka neesmu maksājis sociālo nodokli par pēdējiem trīs gadiem. Tāpēc pensija man ir 30 latu – kā cietumniekam.
Tik liels darba stāžs Latvijā ir reti pat vēl kādam politiski represētajam. Saeimai vajadzētu pārskatīt likumu un tādiem cilvēkiem piešķirt pensiju kaut iztikas minimuma līmenī. Par mani smej pat čigāns, kas nav strādājis un arī saņem 30 latu. Esmu pierakstīts Rīgā, Nīcgales ielā, bet pašreiz dzīvoju Zemgalē un piestrādāju, kur gadās, – pie saimniekiem par vēdera tiesu, jo nevaru samaksāt par dzīvokli. Esmu atraitnis kopš 1995. gada. Lūdzu pabalstu. Man pieprasīja visādas izziņas – cik nopelnot dēls utt. Bet viņam ir sava ģimene. Tad nospļāvos un gāju prom. Nolēmu, ka man, ja Saeimas miljonāri nepārskatīs likumu un nepieliks pensiju tiem, kam ir liels stāžs, cits nekas neatliek, kā likt cilpu kaklā. Turklāt laikam vislabāk to būtu darīt Rīgas 800 gadu jubilejā pie Brīvības pieminekļa, lai visa pasaule zinātu, ka cilvēks smagi nostrādājis visu mūžu, bet vecumdienās viņam nav par ko maizes gabalu nopirkt.
