Kuluāros izskanējusi ideja ieviest zināmas izmaiņas nodokļu politikā, paplašināt apliekamo bāzi – dāvinājumus, mantojumu, dividendes. Aptaujātie šādu iespēju vērtē dažādi.
Dina Kurzemniece, SIA «Jelgavas pils aptieka» valdes loceklePriekšlikums ir savādsŠie ierosinājumi ir visai dīvaini. Jājautā, kādā gan valstī mēs dzīvojam, jau tā tik daudz cilvēku brauc projām. Absurds… un ne jau tas uzlabos valsts ekonomiku. Arī priekšlikums par dividendēm nav apsveicams – lai tās saņemtu, nauda vispirms jānopelna, uzņēmuma ienākuma nodoklis jau tiek nomaksāts, ko tad – jāmaksā vēlreiz? Patlaban darba devējiem tāpat ir smaga situācija, un būtu jādomā, kā atvieglot dzīvi, nevis jāizsaka absurdi priekšlikumi. Naudu pelna uzņēmēji, nevis šādu rosinājumu autori, kuri, tieši otrādi, mūsu nopelnīto tērē. Lejupejošas ekonomikas laikā vairāk būtu jāorientējas uz inovācijām, bet arī šajā jomā mūsu ierēdņi jau izdomājuši ierobežojumus Eiropas līdzekļu apgūšanai. Taču, ekonomikai stabilizējoties, inovācijas dotu labu ieguvumu. Ar nākamo gadu tiks paaugstināta gan minimālā alga, gan neapliekamais minimums, un to vērtēju pozitīvi. Taču palielināt nodokļus diezin vai pašlaik ir nepieciešams. Varbūt valdībai lietderīgi jāizmanto sociālā budžeta pārpalikums. Bet pārsteidzīgus lēmumus nevajadzētu pieņemt.Irēna Baraškina, LLU lektoreNodokli – arī no dividendēmRietumeiropā jau sen ar nodokli apliek gan dividendes, gan ienākumus no depozītu procentiem, turklāt par dividenžu aplikšanu Latvijā runāja jau 90. gadu vidū. Īpašuma pārdale vēl turpinās, tāpēc mantojuma un dāvinājumu aplikšana ar ienākuma nodokli būtiski ietekmētu kapitāla uzkrāšanas pēctecību. Latvijā dividenžu, procentu, sociālās apdrošināšanas fondu izmaksu saņēmēji ienākuma nodokli no tām nemaksā, strādājošie no algas gan. Bet abos gadījumos tas ir ienākums.Jaunu nodokļu slogs patlaban visvairāk ietekmētu tos, kuri jau tagad veic ievērojamus nodokļu atskaitījumus no saviem ienākumiem, arī darba devēju izmaksas par darbaspēku atrodas uz robežas starp izvēli nodokļus maksāt vai riskēt un ietaupīt. Vairāk nodokļos būtu jāmaksā vairāk pelnošajiem, bet mūsu situācijā līdz ar to palielināšanu cilvēki zaudētu motivāciju gūt lielākus ienākumus un meklētu iespējas tos uzrādīt zemākus. Nodokļus var paaugstināt luksus precēm, palielinot to simbolisko vērtību, kā arī alkoholam un tabakas izstrādājumiem, jo tā kaut nedaudz samazinātos sabiedrībai nevēlamu produktu patēriņš.Jānis Kalviņš, Valgundes novada domes priekšsēdētāja vietnieksJārīkojas saprāta robežāsUz šo jautājumu viennozīmīgi nevar atbildēt. Valdība jau tagad netur solījumus, ka piešķirs noteiktu procentu lauksaimniecībai, noteiktu – izglītībai un tā tālāk. Neviens pat nepaskaidro, kur mūsu nauda paliek, ierēdņu armija ir liela, tā jāuztur… Šādā situācijā jaunus nodokļus nevar likt. Par mazo un vidējo biznesu vispār neviens nerunā, ir tikai vai nu lielas idejas, vai arī nekādas, toties mazie uzņēmēji tiek nostādīti «trakā» situācijā. Arī valsts tautsaimniecības politika nav skaidra – ražošanu nīcina ārā, pievienotā vērtība netiek radīta, un domā, kam vēl ķerties klāt. Tās pašas dividendes – padsmit gadu neviens tām neķērās klāt, nu attapušies. Tagad tas vien veicinātu jaunas nelikumības. Jārīkojas saprāta robežās. PVN pagaidām noteikti nevajadzētu aiztikt, tas radītu lielākas problēmas. Šīs lietas ir nesakārtotas, un neviens neklausās, piemēram, Latvijas Bankas prezidenta teiktajā. Politiķi domā, ka ir gudrāki par citiem, un dara tik pa savam.
