Atbilde uz Mārtiņa Kaprāna rakstu «Viedas bieds».
Atbilde uz Mārtiņa Kaprāna rakstu «Viedas bieds»
Vai nu tā būs, ka «Viedas» rīkotais konkurss neveicināja sapratni. Konkurss deva dalībniekiem iespēju brīvi izteikt domas, un tas jau ir liels solis demokrātijas virzienā. Un doma – nevienam Latviju neatdosim – ir ļoti pozitīva, jo mīlēt un arī aizstāvēt Latviju ir katra pilsoņa gods, un uz tā dibinās Latvijas stiprums un neatkarība.
Rodas jautājums, vai par tādu jauno pilsoņu nostāju var būt iebildumi. Tieši pretēji – viņi ir jāapsveic un jāvēl panākumi.
Tiem 700 tūkstošiem, kas to nedara, jāizvēlas, kā viņi šeit dzīvos, jo tas laiks, kad privilēģijas bija viņu tiesības, pieder pagātnei un vēsturei.
Var aizvest zirgu pie upes, bet nevar piespiest viņu dzert. Gaidīsim, ka viņi paši to vēlēsies. Nesaprotu, kāpēc mums nepatīk vārds «kolonisti». Vai «okupanti» skan labāk, jo būtība ir tā pati? Neviens viņus ārā nedzen. Viņi necīnās par savām tiesībām, bet par pazaudētajām privilēģijām, jo tiesības viņiem ir un paliek. Varbūt tas dod kaimiņzemei iemeslu pārmetumiem, ka, lūk, tik un tik tūkstoši krievvalodnieku ( kas neprot latviešu valodu) nevar piedalīties vēlēšanās. Ja ne tā, tad lai paši sildās savā saulītē. Tā ir viņu izvēle, bet «Viedas» konkurss deva iespēju izteikt savas domas, un tas ir apsveicams pasākums.
