Vai pīļu šaušanas sezona visā Eiropā sākas vienlaikus – 18. augustā?
Vai pīļu šaušanas sezona visā Eiropā sākas vienlaikus – 18. augustā?
Šis jautājums nav tikai ziņkārība par iespējām nomedīt pīli ārzemēs. Tas ir arī jautājums par to, cik lielā mērā Eiropas Savienība regulē vietējos medniecības noteikumus. Putnu direktīva, par kuru pašlaik Latvijai risinās sarunas ar ES, nosaka ne tikai medījamās un aizsargājamās sugas, bet arī medību sezonas kritērijus.
Zinot, ka Eiropas Justīcijas tiesa ir atzinusi Franciju par vainīgu par pārāk agri pasludinātu un pārāk vēlu noslēgtu putnu medību sezonu Sēnas grīvā, šķiet, bažām ir pamats. Minētā teritorija 2750 hektāru platībā ir īpaši aizsargājama, un tajā mīt daudzas aizsargājamas sugas, kas bija par iemeslu Eiropas Komisijas iesniegumam tiesai. Direktīvas nenosaka datumus, to principi jāīsteno katras valsts likumos.
Šo jautājumu SESIC uzdeva ornitologam bioloģijas zinātņu doktoram Otaram Opermanim.
«Sarunās ar ES ekspertiem esam iepazīstinājuši ar medību sezonas noteikšanas praksi Latvijā, un nekādus iebildumus no Eiropas Komisijas neesam saņēmuši. Tās ir absolūtas muļķības, ja kāds domā, ka šā gada vēlais medību sākums ir saistīts ar ES,» skaidro O.Opermanis. «Katra valsts medību datumus nosaka pēc sezonas īpatnībām. To iesaka zinātnieki. Pēc šāgada pavasara vēlā sniega pīles vēlāk izvadāja savus bērnus, tāpēc 18. augusts ir noteikts kā medību sākums.»
Valsts meža dienests noteicis šādus putnu rudens medību termiņus un kārtību: medību sezona pīlēm, laučiem, ūdensvistiņām un mērkaziņām ir no šā gada 18. augusta plkst.16 līdz 30. septembrim (tikai sestdienās, svētdienās un trešdienās), bet no 1. oktobra līdz 30. novembrim – katru dienu. Viens mednieks vienā reizē drīkst nomedīt ne vairāk kā piecas pīles.
Iestāšanās sarunu laikā par vides jautājumiem Latvija bija spiesta atteikties no vairākām prasībām, tai skaitā arī noteikt kraukli par medījamu putnu. Līdz šim kraukļa medīšana bija pielīdzināma žagatu un vārnu medībām. Kraukļu skaits pēdējos gados Latvijā palielinājies no diviem līdz četriem tūkstošiem ligzdojošo īpatņu un ap 10 tūkstošiem ziemojošo putnu. Arī lūgtās rubeņu medības nav atļautas. Kāpēc to medības liegtas?
«Rubeņus, tāpat kā medņus, būs aizliegts šaut riesta laikā. Rietumeiropas speciālisti nesaprot, ka, piemēram, kraukļi bieži posta citu putnu ligzdas un ka to daudzumu vajadzētu kontrolēt,» skaidro O.Opermanis. «Tomēr ES pieprasītais medību aizliegums pieļauj izņēmumu: ja putns rada zaudējumus, to drīkst nomedīt, tikai par katru nomedīto putnu ir jāaizpilda noteikti dokumenti.»
Sadarbībā ar Eiropas Komisiju Latvijā
