Latvijā trīs strādājošie pelna pensiju vienam pensionāram, bet nākotnē vienam pensionāram pensiju gādās vairs tikai divi strādājošie.
Latvijā trīs strādājošie pelna pensiju vienam pensionāram, bet nākotnē vienam pensionāram pensiju gādās vairs tikai divi strādājošie. Demogrāfu prognozes liecina, ka Latvijā pēc aiziešanas pensijā cilvēki dzīvos aizvien ilgāk, tāpēc arī naudu pensiju izmaksām vajag un vajadzēs aizvien vairāk.
Aptaujas liecina, ka cilvēki labprāt turpina strādāt, arī sasnieguši pensijas vecumu, ja vien ir veselība un labs darbs. Cilvēki vēlas būt aktīvi un strādāt, turklāt tas ir arī izdevīgi katram pašam, jo pensijas apmērs ir atkarīgs ne vien no tā, cik liela bijusi alga, no kuras veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet arī kādā vecumā tiek pieprasīta pensija. Jo ilgāk cilvēks strādā, jo lielāks ir uzkrājums pensijai, jo vēlāk cilvēks dodas pensijā, jo īsāks ir laika posms, kad viņam ir paredzēts saņemt vecuma pensiju, un līdz ar to arī pensija ir lielāka.
Piemēram, ja sieviete dzimusi 1945. gadā un viņas darba stāžs ir 30 gadu un alga pēdējos četros gados ir 100 latu pirms nodokļu nomaksas, tad, dodoties pensijā priekšlaicīgi 56,5 gados, viņas pensija būs apmēram 35 lati, bet, pensiju pieprasot 62 gados, tā būs 53 lati, savukārt, ja pensija tiks pieprasīta 65 gados – tā jau būs 68 lati. Piemērs rāda, ka priekšlaicīgi doties pensijā ir neizdevīgi.
Pirmspensijas vecumā finansiāli izdevīgāk būtu nevis pieprasīt pensiju, bet, ja nav darba, iegūt bezdarbnieka statusu un līdz vecuma sasniegšanai saņemt bezdarbnieka pabalstu, kā arī izmantot citas iespējas, kuras sniedz bezdarbnieka statuss – mēģināt pārkvalificēties, iesaistīties darba meklētāju klubos. Jo arī no bezdarbnieka pabalsta tiek maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas vecuma pensijai. Līdz ar to uzkrājas lielāks pensijas kapitāls un lielāka pensija, ko cilvēks saņems, dodoties atpūtā.
Cilvēkiem, kas ir reģistrējušies kā bezdarbnieki, Nodarbinātības valsts dienests piedāvā apmeklēt darba meklētāju klubus, kuros piedāvā iemācīties to, kā profesionāli pareizi meklēt darbu. Darba meklētāju klubā bezdarbnieks var iegūt informāciju par situāciju reģiona darba tirgū, darba likumdošanas aktualitātēm, darba devējiem iesniedzamajiem darījumrakstiem, par to, kā jāizturas darba intervijā. Tur var iemācīties, kā uzrakstīt CV, var apmeklēt psihologu, kā arī latviešu valodas mācību kursu. Ir pieejamas arī juristu konsultācijas. Kluba darbības mērķis ir palielināt bezdarbnieka izredzes darba tirgū. Visi pakalpojumi un konsultācijas bezdarbniekiem tiek piedāvātas par velti. Darba meklētāju klubs ir arī Jelgavā.
