Naktī uz svētdienu Jelgavas rajona Cenu pagastā izcēlās ugunsgrēks, kurā liesmas iznīcināja būtībā visu saimniecību. Tiek pieļauta arī ļaunprātīgas dedzināšanas iespēja, taču to skaidros eksperti.
Kā «Ziņām» pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis, izsaukumu ugunsdzēsēji saņēmuši neilgi pirms pulksten četriem naktī. Tā kā liesmas tajā brīdī jau bija pārņēmušas teju 400 kvadrātmetru platību, dzēšanas darbos tika izmantotas trīs autocisternas.Dzēšanu apgrūtina zāģu skaidasUgunsnelaimē nodega dzīvojamās mājas mansards 88 kvadrātmetru, pirts 80 kvadrātmetru, galdniecības darbnīca 32 kvadrātmetru, šķūnis 144 kvadrātmetru un saimniecības ēka 56 kvadrātmetru platībā. Lokalizēt ugunsgrēku izdevās apmēram divu stundu laikā, taču pilnīga tā likvidācija turpinājās līdz svētdienas pusdienlaikam. Ugunsgrēkā nodarītie zaudējumi šobrīd tiek lēsti vairāk nekā 40 tūkstošu latu apmērā.«Dzēšanu apgrūtināja tas, ka siltināšanai bija izmantotas zāģu skaidas. Par laimi, turpat blakus atradās grāvis, no kura bija iespējams ņemt ūdeni. Ja vajadzētu vest klāt, būtu nepieciešams vēl ilgāks laiks,» piebilda A.Feldmanis.Kā iespējamie notikušā iemesli tiek minēti elektroīssavienojums vai ļaunprātīga dedzināšana, taču galīgo spriedumu sniegs eksperti.Algu «aizmirst» samaksātPēc «Ziņu» rīcībā esošās informācijas, nodegušajā īpašumā saimnieko sieviete, kura, pārstāvot firmu, vairākiem tās būvēšanā nodarbinātiem celtniekiem «aizmirsusi» samaksāt algu, paliekot parādā par paveikto vairākus tūkstošus latu. Shēma, pēc kuras notika objektā nodarbināto «uzmešana», bija vienkārša un daudz kur jau pieredzēta – līgums ar strādniekiem tika noslēgts par valsts minimālo algu, bet bija mutiska vienošanās par papildu naudas izmaksām. Diemžēl jau pirmajā mēnesī objekta celtniecībā nodarbinātie bija spiesti konstatēt, ka viņu maciņos iegūla vien līgumā paredzētā summa, bet pārējo sieviete nemaksāja, aizbildinoties, ka nav naudas. Turklāt vismaz vienam darbiniekam, kura darba līgumā bija minēta lielāka alga par valsts noteikto minimumu, tā visa netika samaksāta. Likumiskā kārtā lielākajai daļai strādnieku naudu nav izdevies atgūt, jo saistošs ir vien noslēgtais darba līgums, bet sieviete uz sarunām par atlikušās summas atdošanu neielaižas. Pēc aptuvenām aplēsēm, parāds strādājošajiem sasniedz vairākus tūkstošus latu.
