Gandrīz mēnesi pēc tam, kad «Ziņas» atjaunotās Rīgas ielas malā pamanīja veselas rindas kalstošu kļavu, pilsētas apstādījumu apsaimniekotāja aģentūra «Pilsētsaimniecība» ir gatava rīkoties.
Gandrīz mēnesi pēc tam, kad “Ziņas” atjaunotās Rīgas ielas malā pamanīja veselas rindas kalstošu kļavu, pilsētas apstādījumu apsaimniekotāja aģentūra “Pilsētsaimniecība” ir gatava rīkoties un šonedēļ plāno lapu paraugus nosūtīt analīžu veikšanai uz Valsts augu aizsardzības dienestu (VAAD).
Patlaban vairākiem kokiem abās Rīgas ielas pusēs vainagi kļuvuši pavisam caurspīdīgi, lapas turpina brūnēt un birst zemē.
Pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” direktora vietnieks projektu realizācijas jautājumos Jānis Lange “Ziņām” apgalvo, ka aģentūras speciālisti konsultējušies ar VAAD Augu karantīnas departamenta Nacionālās fitosanitārās laboratorijas vadītāju Irēnu Lielmani, kas vairāk gan sliecoties domāt, ka kļavu nīkuļošanas iemesls ir apkārtējās vides ietekme. Taču pēc četru nedēļu nogaidīšanas tikai nākamnedēļ lapu paraugi tikšot nogādāti uz laboratoriju analīžu veikšanai.
Pēc J.Langes teiktā, šonedēļ no atvaļinājuma atgriežas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Jelgavas filiāles darbinieki, tādēļ tikai tad turp varēs nogādāt augsnes paraugus.
Lai rūpīgi izvērtētu kļavu nokalšanas iemeslus, “Pilsētsaimniecība” pieaicinājusi Valsts meža dienesta ekspertus fitopatologu (slimību pētnieku) un dendrologu.
Kā novēroja “Ziņas”, Raiņa parkā Jelgavā vilkābeļu alejā vairākiem kokiem nokaltuši veseli zari – lapas nobrūnējušas, augļi sakaltuši. Pazīmes ir līdzīgas kā bīstamajām bakteriālajām iedegām, kas atklātas Staļģenē un Tērvetē, tomēr vizuāli nokalšanas patieso iemeslu noteikt nevar. J.Lange skaidro – ja būšot nepieciešams, arī vilkābeļu lapu paraugus nogādāšot uz laboratoriju Rīgā. Nacionālās fitosanitārās laboratorijas vadītāja I.Lielmane teic, ka pārbaudes pirmos (vizuāli noteiktos) secinājumus var ziņot uzreiz, bet analīžu rezultāti gaidāmi divas trīs nedēļas pēc to veikšanas.
Jāuzsver, ka ar karantīnas slimību bakteriālajām iedegām slimo tikai rožu dzimtas augi: ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, korintes un citi. Taču kaite (pretēji dažos plašsaziņas līdzekļos vēstītajam) neapdraud tādus rožu dzimtas augus kā plūmes un ķirši, uzsver augu aizsardzības eksperti.
