Valdība atbalstījusi grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredz no 2014. gada 1. janvāra samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 35,09 līdz 34,09 procentiem. Uz darba devējiem attieksies pusprocenta samazinājums, bet otrs pusprocents – uz darba ņēmējiem.
Raimonds Pokulis, SIA «Daile agro» valdes loceklis
Ir daudz patīkamāk dzirdēt, ka valsts kaut ko samazina, ne tikai palielina, taču šajā gadījumā mēs, lauksaimnieki, šā nodokļa niecīgo samazinājumu ar prieku nesagaidām. No tā nekādu labumu negūs ne cilvēki, kuriem algas laukos ir zemas, ne darba devēji. Lai mēnesī ietaupītu kaut pāris latu uz sociālā nodokļa samazinājuma rēķina, jāpelna vairāk nekā 500 latu – laukos tādas algas cilvēkiem nav, arī nodarbināto skaits uzņēmumos nav liels. Kas būs ieguvēji? Lielo algu saņēmēji! Esam pieraduši, ka valdība ar vienu roku dod, ar otru ņem. Gan jau kuluāros tiek spriests, kā šā nodokļa samazinājumu aizstāt ar kaut ko citu. ◆
Juris Bušs, SIA «Flora» direktors
Jebkura nodokļa samazinājums uzņēmējiem ir daudz iepriecinošāks nekā palielinājums. Protams, pusprocents vai viens procents daudziem nav nekas, bet mūsu uzņēmumam tas mēnesī radīs papildu 300 latu, un par katru lieku latu, ko iespējams ieguldīt attīstībā, mēs tikai priecājamies. Mūsu darbinieku ieguvums mēnesī vidēji būs divi trīs lati. Es vairāk atbalstu neapliekamā minimuma celšanu, kas ievērojamāk atslogotu darbaspēka nodokļu nastu, un mazāk esmu sociālā nodokļa samazināšanas piekritējs. ◆
Gundars Prolis, SIA «Zemgales Veselības centrs» valdes loceklis
Uz lēmumu raugos pozitīvi, jo tas ļaus uzņēmumam palielināt ieņēmumus, kas gan būs smieklīgi maza summa. Arī darbiniekiem uz nodokļa samazinājuma rēķina vajadzētu palielināties algai, taču medicīnas darbinieku atalgojums ir tik mazs, ka reti kurš to izjutīs. Pieļauju, ka nodokļa samazinājuma rezultātā daži uzņēmumi atļausies radīt jaunas darba vietas vai kaut nedaudz materiāli stimulēt savus darbiniekus. Noteikti esmu arī par nodokļa palielinājumiem, piemēram, luksusa automašīnām un precēm, dārgiem nekustamajiem īpašumiem. ◆
Juris Sīlis, SIA «Jelgavas tipogrāfija» valdes loceklis
Neteiktu, ka šādi nodokļu atvieglojumi uzlabos vai veicinās uzņēmējdarbības vides attīstību, ticamāk, tas būs jūtams samazinājums valsts budžetā. Jebkurš nodokļu samazinājums stimulē uzņēmumu būt mazāk efektīvam. Šajā situācijā mūsu ietaupījums būs niecīgs, un pagaidām neredzu, kādā uzņēmuma attīstības virzienā to varētu ieguldīt. Mani daudz vairāk satrauc citi jautājumi, piemēram, elektrības izmaksu palielināšanās vai iecere palielināt dabas resursu nodokli, kā dēļ ciestu atsevišķas nozares. Latvijā nodokļi nav tik lieli kā citur Eiropā, kur darbaspēka izmaksas ir daudz augstākas. Uzņēmumiem pašiem vairāk jādomā, kā efektīvāk organizēt savu darbu, nevis jācer un jātaupa uz nodokļu samazinājuma rēķina. Atbalstu iniciatīvas, tajā skaitā nodokļu atlaides, cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, kas šajā gadījumā atvieglojumu izjutīs vismazāk. ◆
