Līdz mācību gada sākumam nedaudz vairāk par divām nedēļām. Iespējams, kādam šī ziņa liek kņudēt pakrūtē, jo skolas dzīve nav miera pilna osta. To pavada spriedzes un trauksmes radītas brāzmas vai pat vētras.
Līdz mācību gada sākumam nedaudz vairāk par divām nedēļām. Iespējams, kādam šī ziņa liek kņudēt pakrūtē, jo skolas dzīve nav miera pilna osta. To pavada spriedzes un trauksmes radītas brāzmas vai pat vētras. Kā tas ietekmē vērtējumu? Atbildi meklēja Jelgavas rajona Padomes Skolu psiholoģiskās palīdzības un izglītības centrs (PPIC).
“No 2005./2006. mācību gada sekmju pārskatiem varēja secināt, ka daudziem skolēniem Jelgavas rajonā ir zemi mācību sasniegumi. Pieaugušie par to bija satraukti – kas notiek un kāpēc? Katrs no savas puses sāka kaut ko skatīt, arī mēs izlēmām paraudzīties no psiholoģiskā viedokļa, vai tajā nav kāda sakarība ar trauksmi,” pētījuma nepieciešamību pamato PPIC psiholoģe Ieva Lazdiņa.
Lai arī pagājis vairāk nekā gads, kopš veikts pētījums, apkopoti rezultāti un izstrādāti ieteikumi, problēmas aktualitāte nav mazinājusies. Būs vajadzīgs laiks, lai ne vien secinājumus iedzīvinātu realitātē, bet turpinātu šķetināt zemā vērtējuma mīklu, kas veidojusies no vairāk nekā psiholoģiskiem pavedieniem. Tomēr, lai mācību darbs būtu efektīvs un patīkams, svarīga ir sociālpsiholoģiskā vide – kā bērns jūtas skolā ar klasesbiedriem un pieaugušajiem, kā reaģē uz apkārtējo vidi, pārliecināti rajona Padomes skolu PPIC psihologi, pētījuma sākumā pieņemot, ka skolēni ar zemiem mācību rezultātiem uzrāda paaugstinātu trauksmi. Vajadzēja arī noskaidrot, kāds ir tās līmenis un raksturs, tāpēc tika aptaujāti 313 deviņu Jelgavas rajona vispārizglītojošo skolu 5. – 8. klašu skolēni.
“Izvēlējāmies klašu grupas, kur mācību rezultāti bija visvājākie, un gluži otrādi – vislabākie,” stāsta I.Lazdiņa, atklājot, ka 5. – 8. klašu audzēkņi tika izraudzīti ar nolūku – ja sākumskolas bērni cenšas mācīties, tad daudzi pusaudži zināšanu ieguvi atstāj novārtā.
Nav izteiktas atšķirības
Pētījumā izmantota tā saucamā Filipsa trauksmes skala, kas uzrāda bērna trauksmes līmeni un raksturu, kas saistīts ar skolas vidi, pēc šādiem faktoriem: vispārējā trauksme, fizioloģiskā noturība pret stresu, sociālā stresa pārdzīvojums, bailes no zināšanu pārbaudes, neatbilst apkārtējo gaidām frustrācija panākumu dēļ, pašizteikšanās bailes un problēmas attiecībās ar skolotājiem.
Pētījuma autori secināja, ka 11 – 15 gadu veciem pusaudžiem ir paaugstināts trauksmes līmenis, kas saistīts ar skolas vidi, un tas varētu būt viens no faktoriem, kas ietekmē zemus mācību sasniegumus. “Jāatzīst, ka neviens darbiņš netiek labi padarīts un nevar justies pietiekami labi, ja ir pārāk augsta trauksme. Taču dzīvē mūs visur vērtē. Varbūt tas nenotiek vienīgi mājās, kur mīl bez nosacījumiem, taču arī tad savus bērnus “liekam rāmjos”. Skola ir pārejas posms no ģimenes uz sabiedrību, tāpēc jautājums rodas par to, kā skolēnus saredz pieaugušie, kā uzlabot attiecības, veicināt sadarbību, lai bērnos attīstītu pašizteikšanās prasmes,” pārliecināta Jelgavas rajona skolu PPIC vadītāja Ilze Āna.
Izrādījās, ka nav izteiktas atšķirības trauksmes līmeņa rādītājos skolēniem ar zemu un augstu zināšanu novērtējumu. “Atklājās pat tāda tendence, ka uzcītīgākajiem trauksmes līmenis augstāks, jo viņiem izteiktāka vēlme būt labākajiem,” teic psiholoģe I.Lazdiņa.
5. – 7. klašu skolēniem aktuālākās ir pašizteikšanās bailes un sociālā stresa pārdzīvojums, kas ļoti cieši saistīts ar šā vecumposma psiholoģiskajām īpatnībām. Primārās ir attiecības ar vienaudžiem un sevis apliecināšana viņu vidū, bet vēl trūkst iekšējās pārliecības un prasmes sevi pasniegt. “Neizskatīties muļķiem, nepateikt ko tādu, par ko citi smiesies. Ja pirmajās klasēs tas nav tik izteikti, būtiskāks par skolotāja novērtējumu ir vienaudžu viedoklis,” uzsver pētījuma veicēja.
Visbeidzot anketēšanas rezultāti ļāva secināt – skolēni uzrāda, ka viņiem ir svarīgas attiecības ar skolotājiem un viņi tiecas, lai tās būtu draudzīgas un atbalstošas. “Pētījums neatklāja, ka pusaudžiem būtu lielas problēmas vai bailes no skolotājiem. Viņi vienkārši vēlas būt draugos, izpatikt,” atzīst Ieva.
Kurš gribēja – saprata
“Apstrādāt vairāk nekā 300 anketu nebija viegli, taču patīkami redzēt, ka skolēni cer uz sadarbību. Mūsu mērķis nebija pateikt, ka kāds ir sliktais. Pieaugušie gan ir atbildīgi par skolas vidi, bet arī bērni ir atbildīgi, jo viņi to piepilda. 7. un 8. klasē mēs par to varējām runāt, jo skolēni šo situāciju respektēja,” stāsta I.Āna.
Pētījuma lielākais ieguvums, autoruprāt, katrai skolai ir citāds, jo ļāva atklāt resursus, lai trauksme mācību iestādes vidē mazinātos. “Kurš pieaugušais gribēja, tas saprata,” pārliecināta Jelgavas rajona Padomes skolu PPIC vadītāja.
***
Ieteikumi trauksmes mazināšanai
Pievērst uzmanību, kā skolā jūtas pedagogs.
Atklāt un stiprināt skolēnu individuālos resursus.
Nodrošināt skolēniem ar zemiem mācību sasniegumiem iespēju gūt panākumus izglītības procesā.
Mācību darbā ņemt vērā pusaudžu vecumposma iezīmes.
Nedarīt skolēna vietā neko tādu, ko viņš pats var izdarīt.
Uzlabot komunikāciju starp pedagogiem, izglītojamajiem un viņu vecākiem.
***
Filipsa trauksmes skala
1. Vispārējā trauksme parāda bērna emocionālo stāvokli, kas saistīts ar viņa integrāciju skolas dzīvē.
2. Zema fizioloģiskā noturība pret stresu parāda pazeminātu bērna spēju pielāgoties stresa situācijām, neatdekvātu, destruktīvu reaģēšanas stilu uz vides radīto stresa faktoru.
3. Sociālā stresa pārdzīvojums uzrāda bērna emocionālo stāvokli, kas rodas uz sociālo konfliktu fona galvenokārt attiecībās ar vienaudžiem un skolotājiem.
4. Bailes no zināšanu pārbaudes uzrāda negatīvu attieksmi un trauksmes pārdzīvošanu zināšanu, spēju publiskas pārbaudes laikā.
5. Pašizteikšanās bailes ir negatīvi emocionāli pārdzīvojumi, kas saistīti ar nepieciešamību būt atklātam, demonstrēt spējas, piedāvāt savu viedokli.
6. Bailes neatbilst apkārtējo gaidām ir orientācija uz apkārtējo viedokli, savas rīcības, domu, darbības rezultātu novērtēšanā. Bailes no negatīva apkārtējo vērtējuma. Tā gaidas.
7. Fustrācija panākumu dēļ uzrāda nelabvēlīgu psihisku fonu, kas neļauj bērnam attīstīt savu vajadzību pēc panākumiem, traucē attīstīt spējas.
8. Bailes un problēmas attiecībās ar skolotājiem parāda, cik negatīvs ir emocionālais fons attiecībās ar pieaugušajiem skolā, kas samazina bērna sekmīgas mācības.
