«Ozolniekos sauļojas, peldas un slēpo» (6. jūlijs). ozolnieku iedzīvotāja: Slēpošanas trasē viss būtu O.K. (pareizi dara, ka cenu paaugstina), bet, ja gribas pasēdēt un pasauļoties…
“Ozolniekos sauļojas, peldas un slēpo” (6. jūlijs)
ozolnieku iedzīvotāja: Slēpošanas trasē viss būtu O.K. (pareizi dara, ka cenu paaugstina), bet, ja gribas pasēdēt un pasauļoties… Kamēr Ozolnieku ezera apmeklētāju kontingents nemainīsies (jo to ļoti ietekmē tuvumā esošais RAF dz.m.), tikmēr arī atkritumi mētāsies. Ir tāda tauta, kas turpat ēd, turpat spļauj, turpat dzer, turpat pudeles mētā. Vakar viena kompānija (visiem labi ja ap 12 gadiņiem) “izrauj” aliņu, cīnoties par pēdējo lāsīti, un uzpīpē. Kādi citi neiedomājas, ka volejbolu var spēlēt mazliet tālāk no tiem, kas sauļojas. Nevari mierīgi pagulēt, jo ir sajūta, ka tūlīt tev pa vēderu “ieplēsīs” ar bumbu. Normālam Ozolnieku iedzīvotājam tur galīgi pieriebjas, tāpēc saprotu vietējos, kas pie ezera neiet vai aiziet vēlu vakarā, kad visi “rafinieki” aizvākušies. Žēl, ka tā. Varbūt tomēr pasekot līdzi pa dienu un joka pēc sodiņus uzlikt. Kaut vai tiem, kas tos nabaga mazos vēzīšus saķer un staipa pa “kuļočkiem” visu dienu.
taisnība: Arī es esmu Ozolnieku iedzīvotāja un pilnīgi piekrītu iepriekšējam komentāram. Vietējiem nemaz “nevelk” pie tā dīķa, jo gaisotne nav patīkama…
zuze: Paši latvieši, arī no Ozolniekiem, piemēslo dabu gan pie sava ezera, gan citur.
andris: Vai kādu rītu esat atnākuši uz pludmali, bet tur sagaida atkritumu kalni? Līdz pulksten 8 viss ir savākts! Tā kā cieniet sevi un citus – nemetiet atkritumus zemē!
kāda cita: Ieteiktu kādam no Ozolnieku vadības aizbraukt pie Lemberga un pamācīties, kā jāsakopj tautas “burzīšanās” vietas. Tur zemē nu gan neatradīs ne papīriņu, ne arī kādu izsmēķa galu. Varu pateikt priekšā, ka tur sakoptībā ieguldīts daudz darba un visur ir “misenes” – lai to atrastu, nav jāskraida kilometriem pa pludmali vai pilsētu.
thunderstorm: Ozolnieku ezerā jāaizliedz ķert vēžus.
mamma: Mans puika atnesa mājās mazus vēzīšus no šā dīķa. Atklāti sakot, apmulsu, nezināju, ka tajā ezerā tie dzīvo. Bērnam, protams, prieks, bet es mēģināju izskaidrot, ka labāk vēzīšus neķert, kāpēc – nemācēju izskaidrot. Varbūt tomēr vajag kādu zīmi pie ezera vai kārtībnieku, kas pasaka – drīkst tos ķert vai ne (man ir aizdomas, ka nedrīkst, bet droši nezinu). Puikas arī saka: “Bet tur visi ķer!”
