1. Vai, jūsuprāt, pašreizējai valdībai būtu jāatkāpjas?
1. Vai, jūsuprāt, pašreizējai valdībai būtu jāatkāpjas?
2. Vai varat minēt kādus spilgtus tās labos darbus un kļūdas?
3. Kurš, pēc jūsu domām, varētu būt nākamais premjers? Kādēļ?
4. Ko sagaidāt no jaunās valdības?
Modris Jansons, Jelgavas Domes deputāts, LZS:
1. Domāju, jā, jo “salauzts pārāk daudz malkas”.
2. Pozitīvi, ka valdība uzdrošinājās ķerties pie reģionālās reformas, kas ir sāpīgs jautājums, arī robežlīguma noslēgšana. Tajā pašā laikā sabiedrībai nav skaidrots, kāpēc mums ir tik liels aizsardzības budžets, no varasvīru puses bijusi virkne neapdomīgu izteikumu, izturēšanās pret citiem ar tādu kā pārākuma smīnu. Kopumā valdības darbu vērtēju pozitīvi, bet bijuši nesmukumi, kas nomāc labos darbus, piemēram, Lemberga un “traktora” lieta.
3. Ivars Godmanis, kas audzis laikam līdzi. Bet svarīga ir arī komanda, ko spēj pulcēt ap sevi.
4. Turpināt iesākto, mazināt sociālo spriedzi, pastiprināti pievērsties enerģētikai.
Sergejs Ņevoļskis, Jelgavas Domes deputāts, SC:
1. Noteikti, jo pašlaik valstī ir krīze – gan valdības, gan ekonomiskā.
2. Pie labām lietām noteikti pieskaitītu nacionālo jautājumu – situācija šajā jomā ir stabila, nav saspringta, daudz darīts arī izglītībā, un patlaban noteikti ir labāk nekā pirms trim gadiem. Ko valdībai nevajadzēja darīt – atstādināt Alekseju Loskutovu. Tā bija kļūda, kuras dēļ Kalvītis zaudēs savu amatu. Pie negatīvā minama arī augstā inflācija, kas ir tikai valdības vaina, jo divus gadus nekas netika darīts, pretinflācijas plāns tika pieņemts ar novēlošanos.
3. Domāju, pašlaik valsti varētu glābt Aigars Štokenbergs. Viņš ir speciālists ekonomikā, labi orientējas juridiskajos jautājumos.
4. Vispirms – apkarot inflāciju, kā arī atrisināt problēmas saistībā ar skolotājiem, policistiem un mediķiem, viņu darbu un atalgojuma jautājumiem.
Māris Ainārs, Ozolnieku novada Domes priekšsēdētājs:
1. Vispirms jāredz, kas nāks vietā, tad var atkāpties.
2. Lai arī nedemokrātiski, bet mazliet uz priekšu pavirzījusies teritoriālā reforma, kas jau ilgi vilkta. No negatīvā – tas, ka cīņa pret inflāciju bija novēlota un novērojams pamatīgs cenu kāpums.
3. Varētu būt Aigars Štokenbergs vai Oskars Spurdziņš, kurš arī labi pārzina pašvaldību lietas.
4. Ierobežot inflāciju, turpināt reģionālo reformu, risināt jautājumu par pensiju un policistu algu palielināšanu. Labāku varas dialogu ar sabiedrību, jo līdz šim attieksme pret tautu bijusi diezgan ciniska. Jāskaidro plašāk gan bibliotēkas jautājums, gan Loskutova lieta.
Jurijs Strods, bijušais ekonomikas ministrs, TB/LNNK:
1. Uz to raugos reālistiski – valdība neatkāpsies, taču tās vadītājam šo ideju noteikti vajadzētu apsvērt.
2. Spilgtus labus darbus vispār neatceros, bet kļūdu bijis daudz, sākot ar Drošības likuma grozījumu pieņemšanu.
3. Ir vairāki politiķi, kurus varu iedomāties kā nākamos premjerus. Kā vienu no reālākajiem kandidātiem saskatu Ivaru Godmani, jo viņš būtu piemērots valdības vadītājs krīzes situācijā. Taču neesmu pārliecināts, ka viņš piekristu par to kļūt.
4. Lai vārdi saskan ar darbiem. Piemēram, saistībā ar uzņēmējdarbības vidi ņemt vērā vismaz daļu to ieteikumu, ko ierosināju kā ekonomikas ministrs. Samazināt ienākumu nodokļus uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pētniecību, lai tie redzētu arī kādu atdevi no valsts. Citādi saka vienu, bet dara citu.
Andrejs Garančs, Jelgavas Domes deputāts, LSDSP:
1. Pašreiz ne, jo jāpieņem budžets, bet pēc tam valdībai būtu jāizvērtē savs darbs, tajā skaitā atkāpšanās.
2. Saistībā ar augstskolu kā labu veikumu minēšu algu palielinājumu, piemēram, profesoriem. Arī inflācijas apkarošanas plāns nebija slikts, vienīgi to pieņēma par vēlu. Runājot par kļūdām, manuprāt, savstarpējie strīdi valdības iekšienē traucē konstruktīvu darbu, līdz ar to daudz kas paliek nepaveikts.
3. Viennozīmīgi neņemtos nosaukt, taču kā reālākos kandidātus redzu Robertu Zīli, kas man ir simpātisks, viņš spēj dziļi analizēt ekonomiskos procesus, vai arī Ivaru Godmani, kuram ir pieredze darbā krīzes situācijās, kas patlaban varētu noderēt.
4. Nepieciešams sakārtot algu sistēmu un nodrošināt ekonomisko stabilitāti. Jāattīsta ražošana, lai nav tāda situācija kā ar cukurfabriku – to likvidēja, bet vai cukurs tādēļ kļuva lētāks? Nē, tieši pretēji – dārgāks.
