Edgars Turks, Valgundes pagasta Padomes priekšsēdētājs: Protams, ka mums nav nekādu datu par bezdarbnieku skaita samazināšanos, taču var teikt, ka laukos noteikti vasarā ir lielākas iespējas atrast darbu.
Edgars Turks, Valgundes pagasta Padomes priekšsēdētājs:
Protams, ka mums nav nekādu datu par bezdarbnieku skaita samazināšanos, taču var teikt, ka laukos noteikti vasarā ir lielākas iespējas atrast darbu. Var strādāt zemnieku saimniecībās, taču diemžēl daudzi to nevēlas izmantot. Pats zinu, ka man šad un tad zemnieki jautā, vai nepazīstu kādu bezdarbnieku, kas vēlētos palīdzēt savākt sienu, izravēt bietes, bet bieži jāatbild – šādu cilvēku nav. It kā jau samaksa, ko sola zemnieki, ir pietiekama – ap diviem latiem par darba dienu un citur vēl strādniekus paēdina –, taču strādniekiem tas šķiet par maz. Šogad jāatzīst, ka ravētājiem iespēju bija mazāk, jo liela daļa lauku lietavās tika applūdināta un nebija vairs, ko ravēt.
Vēl viena iespēja, ko izmanto vietējie, ir došanās mežā. Vasarā mežā ir ogas un sēnes, ko var lasīt un tad tirgoties ar tām. Tagad sevišķi labi var pārdot mellenes. Cilvēki salasa un tad brauc vai nu uz tirgu, vai arī iztirgo kaimiņiem, kas paši neogo.
Vasarā pašvaldība piesaista bezdarbniekus, kas palīdz labiekārtošanas darbos: cērt krūmus, tīra grāvjus, pļauj zāli. Mēs gan šajos darbos parasti iesaistām kurinātājus, kuriem vasara ir «tukšais laiks» – tā viņi ir nodrošināti ar darbu cauru gadu. Mūsu pagastā nav dzirdēts, ka kāds dotos piepelnīties pie kaimiņu zemniekiem, jo pašiem darba pietiek.
Citus gadus mūsu ļaudīm bija iespēja strādāt arī kūdras purvā, bet šogad ir sarežģītāk, jo tiek remontēti abi tilti – Lielupes un Iecavas –, tāpēc cilvēkiem jāmēro ļoti garš ceļš līdz darbavietai.
Lauma Kalvāne, Glūdas pagasta Padomes priekšsēdētāja:
Nav svarīgi, vai ir ziema, vai vasara. Ja cilvēks grib darbu atrast, viņš to arī izdara. Bet, protams, jāatzīst, ka vasarā to ir vieglāk izdarīt.
Mums ir vairākas lielas saimniecības (piemēram, «Ziemeļi» un «Siņķi»), kur cilvēki vasarā var palīdzēt novākt ražu, ravēt laukus un iesaistīties citos darbos. Šogad Šķibes pamatskolā rit renovācijas darbi, kur arī vairāki vietējie ļaudis varēja atrast sev darbu. Pašvaldība vasarā aktīvāk darbos iesaista bezdarbniekus. Patlaban nodarbinām kādus desmit. Esam izstrādājuši tādu sistēmu, ka sabiedriski algotajos darbos vienam cilvēkam ļaujam strādāt divus mēnešus – tad kadrus mainām, lai visiem būtu iespējams piepelnīties. Taču liela problēma ir arī tā, ka cilvēki vienkārši nevēlas strādāt. Slinkums un ierastā alkohola kaite.
Darbs prasa ievērot disciplīnu un uzņemties atbildību, kas nereti bezdarbniekam nav pa spēkam. Piemēram, pērn viens zemnieks meklēja strādniekus kartupeļu novākšanai. Cilvēks apsolīja ierasties, tomēr viņu nevarēja sagaidīt. Kad atnāca, tad viņš sāka kartupeļus nevis lasīt, bet mīt zemē. Ko tad no tāda lai sagaida?
Diemžēl pagastā ir iedzīvotāji, kas pieraduši tikai lūgt, neko nedodot pretim. Viņi uzskata, ka pašvaldības uzdevums ir nodrošināt sociālo palīdzību, bet mēs uzskatām, ka katram pašam ir arī kaut kas jādara. Protams, ir jau arī tādi, kas nāk uz pagastu un jautā, vai nevaram piedāvāt kādu darbiņu. Esam ļoti priecīgi, ka varam viņiem palīdzēt. Vienojāmies ar nodarbinātības dienestu, un viņu speciālists reizi mēnesī atbrauc uz pagastu, lai bezdarbnieks visas formalitātes varētu nokārtot, nedodoties uz Jelgavu. Iepriecina arī tas, ka drīzumā mūsu pagastā varētu rasties jaunas darbavietas – plāno atvērt zivju pārstrādes cehu, kas varētu nodarbināt ap desmit cilvēku.
Jānis Verenieks, Vilces pagasta Padomes priekšsēdētājs:
Manuprāt, bezdarbs pagastā nesamazinās. Šis gads no pārējiem atšķiras arī ar to, ka mazākas iespējas ir strādāt pie zemniekiem, jo viņu lauki pamatīgi cieta plūdos. Citkārt bezdarbnieki varēja doties palīgā zemniekiem novākt bietes vai kartupeļus, pretī saņemot pāris maisu ražas, taču šogad zemniekiem pašiem reti kuram būs ko likt galdā. Otra nianse ir tā, ka zemnieki pieraduši šajos darbos iesaistīt aprūpes centra «Ziedkalne» iemītniekus. Viņi darbu paveic cītīgāk un jāmaksā arī mazāk. Protams, ir jau tādi cilvēki, kas saimniecībās ir atraduši darbu, bet viņu nav daudz. Pašvaldība sabiedriskajos darbos nodarbina četrus cilvēkus. Jāteic, ka pēdējā laikā vēl četri lūguši iespēju piedalīties sabiedriskajos darbos, bet mēs viņus nevaram uzņemt, jo nodarbinātības dienests nemaksā vairāk. Tik vien atliek kā doties mežā un lasīt ogas vai sēnes. Zinu, ka šo iespēju izmanto divas ģimenes. Lasa mellenes un gailenes, bet pēc tam dodas uz Rīgas tirgu – tur tās var dārgāk pārdot.
