Jelgavā intensīvi klīst valodas, ka pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Vītoliņa kungs jau aujot kājas un gatavojoties ieņemt posteni augstākos valsts varas ešelonos.
Jelgavā intensīvi klīst valodas, ka pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Vītoliņa kungs jau aujot kājas un gatavojoties ieņemt posteni augstākos valsts varas ešelonos.
Savulaik jau bija tāda «vadošo darbinieku šķira», kuriem zemāk par kāda priekšnieka vietnieka amatu noslīdēt nekādi neizdevās. Bet toreiz taču bija cita iekārta un citi mērogi. «Apšmucējies» Latvijā «atmazgājies», teiksim, ebreju nacionālajā novadā Tālajos Austrumos.
Mūsu valsts galvaspilsēta atrodas pavisam tuvu Jelgavai, un tad jau arī Ivana kungam nav jāuztraucas, ka zaudēs savu galveno palīgu ekonomikas jomā. Konsultācijas varēs turpināt darbu apvienošanas kārtībā. Diezin vai veiklāk par Vītoliņa kungu kāds mācēs izsist daudzskaitlīgos kredītus, kas ar visiem procentiem būs jāatdod pilsētas iedzīvotājiem. Jebšu to «limiti» jau ir izsmelti un pilsētai vairs nav neviena ieķīlājama objekta?! Laikam uz beigām iet arī privatizējamie uzņēmumi un darbība var apsīkt arī šinī jomā. «Saviem čomiem» izdevīgie objekti jau atdoti un piedevām par smiekla naudu uzpirktajiem sertifikātiem. «Jelgavas dzirnavnieka» piemērs būs jau laikam aizmirsies. Savukārt Jelgavas tirdzniecības pārvaldes «epopeja» vēl turpinās. Nesen dibinātā Kanaškas kunga vadītā «Jelgavas tirdzniecības centra» «uzvaras lauri» šinī privatizācijas procesā draud pārvērsties sausos stumbeņos, jo pārvaldes parāds turpina katastrofāli augt. Vai varbūt tas bija tikai «gājiens ar zirdziņu», lai radušos apstākļu sakarā atkal palielinātu sertifikātu skaitu tirdzniecības objektu izpirkšanas summā?
Tā vien šķiet, ka Vītoliņa kunga aiziešanai ir nobrieduši pavisam «objektīvi» priekšnosacījumi. Paliksim tikai mēs ar savu parādu nastu un «savi puikas» par sviestmaizes cenu pirktos spožos un rentablos uzņēmumos. Bet ko mēs, reņģēdāji, tur varam izdarīt. Lai arī zivīs esot daudz fosfora, kas veicinot smadzeņu darbību.
