“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz [email protected].
Latvijā vairāk nekā divi tūkstoši iedzīvotāju dalījušies ar citās valstīs populāra ieraksta tulkojumu, kurā apgalvots, ka vakcīnas sastāvā esošie smagie metāli ļauj ar ķermeņa temperatūras skeneri noteikt, vai cilvēks ir vakcinējies. Patiesībā vakcīnas sastāvā nav smago metālu un nav ierīces, kas ļautu no malas noteikt, vai cilvēks to saņēmis.
Ar tādu pašu stāstu krievu valodā dalījušies arī sociālo mediju lietotāji Krievijā un Kazahstānā. Ierakstā ar tulkojumu latviešu valodā teikts:
“Šodien es runāju ar draugu, kurš lidoja no Anglijas, viņa māte strādā Anglijas slimnīcā par medmāsu, tur tiek vakcinēti iedzīvotāji, viņš ir pret vakcīnu, viņa māte viņam iedeva sertifikātu, it kā viņš tika vakcinēts, [..] muitnieki lūdza viņu iziet cauri ierīcei, kas tagad parāda ķermeņa temperatūru gandrīz visās lidostās, viņš pagāja garām, un viņam teica, ka viņš nav vakcinēts un viņa sertifikāts nav derīgs, jo vakcīna satur smagos metālus un ka viņi uzreiz var redzēt, vai persona ir vakcinēta vai nē!”
Latvijā izmantoto “Pfizer/BioNtech”, “Moderna” un “AstraZeneca” jeb “Vaxzevria” vakcīnu pilns sastāvs un palīgvielas ir norādītas vakcīnu zāļu aprakstā. Taču vakcīnu sastāva sarakstā nav atrodams neviens smagais metāls. Smagie metāli ir metāli ar augstu blīvumu, piemēram, varš, dzelzs un cinks.
Arī Zāļu valsts aģentūra (ZVA) rakstiskā atbildē “Re:Check” apstiprina: “Vakcīnu sastāvā nav smago metālu, un tos nevar uzrādīt ar ārējām skenēšanas iekārtām, piemēram, lidostā. Tāpat šādi, ar ārējām iekārtām skenējot, nevar noteikt to, vai cilvēks ir vai nav vakcinējies.” Aģentūra skaidro, ka palīgvielu sarakstā ir vairākas vielas, kas, piemēram, aizsargā šūnas sasaldēšanas laikā un nodrošina atbilstošu pH līmeni, taču ne smagie metāli.
“Pfizer/BioNtech” un “Moderna” vakcīnas sastāvā ir mRNS jeb informāciju nesošais RNS. Injicētais mRNS kalpo kā instrukcija tam, kā organismam izveidot uz vīrusa virsmas atrodamu proteīnu. Pēc vakcīnas saņemšanas cilvēka organisms pret to izstrādā antivielas. Tādējādi organisms ir trenēts reaģēt uz šo proteīnu arī situācijā, ja nākas saskarties ar visu vīrusu. Lai aizsargātu mRNS, tas iestrādāts nelielās lipīdu jeb tauku daļiņās. Savukārt “AstraZeneca” satur adenovīrusu, kas izraisa saaukstēšanos šimpanzēm. Tas ir laboratoriski mainīts, lai novērstu vīrusa vairošanos un piedāvātu instrukciju, kā veidot pret “Covid-19” nepieciešamās antivielas. Vēl vakcīnu sastāvā ir dažādi sāļi, arī nātrija hlorīds jeb vārāmais sāls. Tas palīdz pH līmeni saglabāt līdzīgu cilvēka pH līmenim un sniedz aizsardzību saldēšanas un atkausēšanas laikā. Tāpat vakcīnās ir arī citas sastāvdaļas, piemēram, cukurs jeb saharoze, kas palīdz aizsardzībai sasaldēšanas laikā un temperatūras stabilitātes nodrošināšanai, liecina ZVA skaidrojums, Oksfordas Universitātes apkopotā informācija par vakcīnām un MIT “Technology Review” publikācija.
Ieraksti ar maldinošu informāciju par vakcīnu sastāvu bijuši populāri arī saistībā ar citām vakcīnām. Par to iepriekš rakstījis arī “Re:Check”. Par citām vakcīnām rakstīts, ka tās satur indīgas vielas, piemēram, formaldehīdu, alumīniju vai dzīvsudrabu. “Re:Check” tolaik skaidroja, ka dažas vakcīnas tik tiešām satur vielas, kuras lielā koncentrācijā var būt kaitīgas, taču vakcīnās to apjoms ir tik niecīgās devās, ka tas neapdraud veselību. Dažas no kaitīgajām vielām cilvēks var lielākā apjomā uzņemt ēdot vai dzerot, kā arī tās dabīgi atrodamas cilvēka ķermenī. Lai gan formaldehīds tiek uzskatīts par mākslīgi radītu ķīmisku vielu, tas nelielos daudzumos tiek ražots arī cilvēka organismā. “Dabiskā formaldehīda daudzums divus mēnešus veca zīdaiņa asinīs (kopā ap 1,1 miligramiem) ir desmit reizes lielāks nekā daudzums, kas atrodams jebkurā vakcīnā (mazāks par 0,1 miligramiem). Bumbieris satur apmēram 50 reizes vairāk formaldehīda, nekā ir atrodams jebkurā vakcīnā,” sacīts Oksfordas Universitātes apkopotajā informācijā par vakcīnām. Arī alumīnija sāļi dabiski atrodami ēdienā un dzeramajā ūdenī, mātes pienā, tie tiek lietoti kā pārtikas piedevas (piemēram, kūkās un maizē), medikamentos. Ir arī 2002. un 2011. gadā publicēti pētījumi, kas liecina, ka zīdaiņu ar vakcīnu uzņemtā alumīnija daudzums to dzīves pirmajos sešos mēnešos ir mazāks nekā no pārtikas, tostarp mātes piena, un ir zemāks nekā minimālais riska līmenis.
