Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzsver, ka lauksaimnieki jau no 2008. gada sākuma cīnās ar inflācijas, tirgus svārstību un dabas apstākļu radītām grūtībām. Tās ievērojami mazinājušas lauksaimnieku konkurētspēju kopējā Eiropas tirgū, un daudzi ir uz bankrota sliekšņa, jo Latvijas lauksaimnieki saņem vienus no mazākajiem ES maksājumiem.LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze uzskata – ja valdība iestāšanās sarunu laikā pirms 2003. gada aprīļa neizcīnīja lauksaimniekiem labvēlīgus nosacījumus, tagad tās pienākums ir maksāt, ievērojot Latvijas likumdošanā noteiktos subsīdiju apjomus, un jāturpina cīnīties par maksājumu izlīdzināšanu. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valde atkārtoti aicina zemkopības, finanšu ministru un valdību, veidojot 2009. gada budžetu, ievērot Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta 3. daļu, kas paredz – «valsts atbalsts lauksaimniecības attīstībai subsīdiju veidā nedrīkst būt mazāks par 2,5 procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem, atskaitot iemaksas Eiropas Savienības budžetā».Pavasarī Latvijas piensaimniekus ietekmēja piena iepirkumu cenu kritums, jūnijā un jūlijā lopkopības saimniecības Latgalē cieta pārāk liela sausuma dēļ, jo izkalta ganības un lopiem pietrūka barības, savukārt gandrīz katra augusta diena pārsteidza ar nokrišņiem, tādējādi visos Latvijas novados, jo īpaši Vidzemē un Kurzemē, ir nenokulti tūkstošiem hektāru graudaugu. Liela daļa to arī netiks nokulti, jo graudi sadīguši un nav izmantojami pārtikā un pat lopbarībā.Agris Veide, LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks uzsver, ka, ņemot vērā šā brīža ekonomisko situāciju un to, cik grūti ir zemniekiem, jo sadārdzinājies benzīns, minerālmēsli un elektroenerģija, daudzas saimniecības ir uz bankrota sliekšņa, tādēļ būtiski saglabāt vai pat palielināt atbalsta maksājumu līmeni.Ja valdība 2009. gada budžetā nenodrošinās atbalstu likumā noteiktajā apjomā, tas ievērojami mazinās lauksaimnieku konkurētspēju un 2009. gadā gaidāmi daudzu simtu lauksaimnieku bankroti, ko būs izraisījusi valdība, neapdomīgi plānojot valsts izdevumus un ieņēmumus ilgtermiņā. Lai to nepieļautu, Latvijas lauksaimnieki vēros budžeta veidošanas gaitu un ir gatavi protesta akcijām, lai aizstāvētu savas tiesības.Krista Garkalne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sabiedrisko attiecību speciāliste
