Valdība pieņēmusi Zemkopības ministrijas izstrādāto koncepciju par vietējā cukura cenas daļēju kompensēšanu, lai uzlabotu Latvijā ražoto cukuru saturošo produktu konkurētspēju gan ārējā, gan iekšējā tirgū.
Valdība pieņēmusi Zemkopības ministrijas izstrādāto koncepciju par vietējā cukura cenas daļēju kompensēšanu, lai uzlabotu Latvijā ražoto cukuru saturošo produktu konkurētspēju gan ārējā, gan iekšējā tirgū.
Pēdējos gados importētā cukura cena valstī ir pusotru reizi zemāka, salīdzinot ar Latvijā ražotās produkcijas cenu. Turklāt Latvijas saldumu eksporta iespējas ierobežo arī potenciālo importētājvalstu zemā pirktspēja un muitas tarifi. Latvijas saldumu ražotājiem nav arī vienlīdzīgas konkurences iespējas Baltijas tirgū, jo Lietuvā cukura cena eksporta produktiem tiek pazemināta ar akcīzes nodokļa un cenu kompensācijas mehānismu, bet Igaunija izmanto Eiropas Savienības subsidēto cukuru.
Daļēji kompensēs cukura izmaksas
Koncepcija paredz īstenot pārstrādei izmantotā cukura daļēju cenas kompensēšanu, izmantojot papildu līdzekļus no valsts budžeta. Tādējādi plānots atlīdzināt zaudējumus uzņēmējiem, kas ražo produktus ar cukura saturu virs 20 procentiem un kas dokumentāli apliecina faktu, ka tie pārstrādei izmantojuši Latvijas izcelsmes cukuru un produkciju realizējuši vietējā tirgū.
Kompensācijas apjomu noteiks Ministru kabinets divas reizes gadā, atmaksas kārtības administrēšanu veiks Lauku atbalsta dienests. Zemkopības ministram uzdots izveidot darba grupu attiecīgo normatīvo aktu projektu izstrādei, kā arī līdz 1. augustam iesniegt valdībā grozījumus likumā par cukuru, bet līdz gada beigām – Ministru kabineta noteikumu projektu par cukuru saturošiem produktiem un noteikumu projektu par cukura kompensācijas apmēru un atmaksas kārtību.
Līdzekļus pārstrādei izmantotā cukura cenas kompensācijai paredzēts piešķirt no nākamā gada. 2002.gadā kompensācijas nolemts piešķirt no lauksaimniecības subsīdiju līdzekļiem, nevis no valsts budžeta. Turpmāk līdzekļu avots varētu mainīties. Plānotais kompensējamā cukura apjoms ir 15 tūkstoši tonnu. Pēc Latvijas cukura pārstrādes uzņēmumu aplēsēm pasākuma īstenošanai papildus būs nepieciešami aptuveni 1,5 miljoni latu, kā rezultātā cena par tonnu cukura samazinātos par 35 latiem.
Zemkopības ministrija šo risinājumu uzskata par labāko pagaidu variantu līdz Latvijas iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā, kad tiks pārņemts Eiropas modelis. Koncepcijas īstenošana paaugstinās Latvijā ražoto saldumu konkurētspēju, savukārt kompensācijas izmaksu administrēšana ir salīdzinoši vienkāršāka, tādēļ neveicinās kontrabandu, un valstij kopumā izmaksas ir mazākas, nekā ieviešot akcīzes nodokli cukuram.
Kārtējā necieņa pret zemniecību
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) locekļi savukārt neatbalsta cukura kompensācijas maksājumu piešķiršanu saldumu un citu produktu ražošanai no lauksaimnieku atbalsta maksājumiem un uztver to kā kārtējo necieņas aktu pret zemniecību. LOSP priekšsēdētājs Jūlijs Beļavnieks norāda, ka Latvijas saldumu ražotājiem pašiem ir jārūpējas par to, lai no ārvalstīm nepieļautu lētu saldumu ieplūšanu Latvijā, nevis jāprasa līdzekļi no lauksaimniekiem paredzētajām ikgada subsīdijām, jo tās paredzētas lauksaimniecības attīstībai, nevis ražotāju atbalstam. Padome pieļauj protesta akciju rīkošanu.
Jau aptuveni desmit gadu zemniekiem un lauksaimniecības uzņēmumiem netiek kompensēts nepārtrauktais ražošanā izmantojamo resursu un pakalpojumu cenu pieaugums. Turklāt valdība jau piecus gadus ignorē Lauksaimniecības likumā ietverto prasību par lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu, un lauksaimniecības produkcijas cenu paritātes nodrošināšanu. «Tagad izrādās, ka, izdabājot pārtikas ražošanas uzņēmumiem, valdība ir gatava, pārkāpjot Lauksaimniecības likuma nostādnes, atņemt daļu lauksaimniecības nozarei un lauku attīstībai paredzēto valsts atbalsta subsīdiju,» pauž LOSP.
Ražotāji neizmanto likumu iespējas
Piekrītot, ka izejvielu cenu atšķirību dēļ pārtikas pārstrādes uzņēmumiem var rasties problēmas, LOSP atzīmē, ka tie neizmanto antidempinga likuma, likuma par iekšējā tirgus aizsardzību un likuma par aizsardzību pret subsidēto importu radītās iespējas aizsargāt nozares un uzņēmumu ekonomiskās intereses.
Pēc Valsts Iekšējā tirgus aizsardzības komisijas pārstāvju informācijas, šajā institūcijā minētajos likumos noteiktajā kārtībā neviens pārtikas pārstrādes uzņēmums nebija iesniedzis pieteikumu ar pretenzijām par negodīgu konkurenci. Arī Valsts Iekšējā tirgus aizsardzības komisija pēc savas iniciatīvas nav ierosinājusi nevienu lietu negodīgas konkurences novēršanai.
LOSP uzskata, ka bez muitas nodokļa, importējot no Igaunijas konditorejas izstrādājumus, kuru pamatizejviela ir cukurs, tiek pārkāpti Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma nosacījumi. Cukuru Igaunijā neražo, saldumi tiek ražoti nevis no vietējās izcelsmes, bet no importētā lētā cukura. Savukārt Lietuvā attiecībā uz cukuru un tā izstrādājumiem tiek lietota atšķirīga valsts atbalsta politika.
Izstrādāts savs risinājuma projekts
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome problēmas risināšanai izstrādājusi projektu, ko plāno ieteikt Ministru kabinetam. Tā paredz ieteikt pieprasīt no pārtikas uzņēmumiem, kas pretendē uz valsts atbalstu, savu ekonomisko interešu aizsardzībai vispirms izmantot antidempinga likuma un citu likumu radītās iespējas. Savukārt no valsts finansētās institūcijas – Valsts Iekšējā tirgus aizsardzības biroja – pieprasīt pārskatu par tā reālo veikumu vietējo ražotāju, tanī skaitā pārtikas nozares, aizsardzībā pret negodīgu konkurenci starpvalstu tirgū. Arī ar Igauniju un Lietuvu nepieciešams vienoties par mehānismiem vienādu lauksaimnieciskās ražošanas ekonomisko nosacījumu nodrošināšanai un vienādu atbalsta pasākumu noteikšanai visās Baltijas valstīs, vai arī paredzēt konkrētas ekonomiskās metodes zaudējumu kompensēšanai tajos gadījumos, kad otras valsts ražošanas uzņēmumi atšķirīgu ekonomisko iespēju dēļ destabilizē kaimiņvalsts iekšējo tirgu.
Ražotāji koncepciju atbalsta
Jelgavas Cukurfabrikas ģenerāldirektors Harijs Veģeris atbalstīto koncepciju uztver pozitīvi, jo tā ne mazākā mērā nepasliktina nedz cukura ražotāju, nedz cukurbiešu audzētāju intereses. Jā, lauksaimnieku intereses ir aizskartas un viņu reakcija saprotama, jo cukurbiešu audzēšana ir tikai viena no šīs jomas apakšnozarēm. Tajā pašā laikā ar vēsu prātu būtu nopietni jāizsver cukurbiešu audzētāju un nozares ienākumu īpatsvars uz vispārējā lauksaimniecības fona.
Pērn par pārprodukcijas cukuru ražotāji saņēma apmēram pusotru miljonu latu, kas uz 28 miljonu latu lauksaimniekiem atvēlētās naudas fona nav nemaz tik daudz. Jāizvērtē arī cukura ražošanas nozares devuma daļa valsts kopējā budžetā. Piemēram, Jelgavas Cukurfabrika gadā nodokļos samaksājusi vairāk nekā trīs miljonus latu. Turklāt cukura nozare ar koncepcijas ieviešanu tiek pilnīgāk sakārtota un lauksaimnieki no cukura līdzekļu apgrozījuma pieauguma arī iegūst. «Varbūt tas ir vairāk vērts nekā zaudējumi, kas šķiet uzkrītoši pirmajā brīdī,» situāciju izsvērt aicina H.Veģeris, norādot, ka valdībai būtu jāaktivizē darbība kontrabandas cukura izskaušanā.
