Kāds bija vācu nocietinājumu valnis, ko 1916. gada Ziemassvētku kaujās varonīgi pārrāva latviešu strēlnieku uzbrukums? To kopš Lāčplēša dienas var apskatīt maketā (mērogā 1:72) Valgundes pagasta Mangaļos – Latvijas Kara muzeja filiālē.
Kāds bija vācu nocietinājumu valnis, ko 1916. gada Ziemassvētku kaujās varonīgi pārrāva latviešu strēlnieku uzbrukums? To kopš Lāčplēša dienas var apskatīt maketā (mērogā 1:72) Valgundes pagasta Mangaļos – Latvijas Kara muzeja filiālē.
Sestdien un svētdien Mangaļos uz maketa atklāšanu bija sabraucis vairāk nekā tūkstotis interesentu, un pasākumā piedalījās arī tā autors jelgavnieks Raimonds Valters, kas līdz ar vairākiem Latvijas kara vēstures kluba dalībniekiem bija ģērbies pašdarinātā Pirmā pasaules kara vācu armijas seržanta formā. Viņš klātesošajiem stāstīja un rādīja, kā 1916. gada rudenī izvērtās situācija frontē pie Ložmetējkalna.
Ar lielu interesi kauju miniatūro atveidojumu uzlūkoja arī jaunsargi, kas instruktoru Dainas Titarenko un Oskara Karla vadībā bija ieradušies no Jelgavas un rajona. “Esam lepni, ka mūsu vienības dalībnieki Kaspars un Rihards Valteri, palīdzot tēvam, arī piedalījušies pozīciju maketa izveidē,” “Ziņām” apliecināja D.Titarenko.
Tajā atveidoto frontes pozīciju laukums ir seši kvadrātmetri, kas dabā atrodas dažu kilometru rādiusā ap Mangaļiem, un pēc izmēra tas ir līdz šim lielākais šāds makets Latvijā.
Cīņu atainojumā izvietots 170 karavīru figūriņu, kā arī daudz kara tehnikas modeļu.
R.Valters to veidojis četrus mēnešus no dienesta Jelgavas Pašvaldības policijā brīvajā laikā, un tā tapšanā izmantotas krāsotas zāģu skaidas, siltumizolējošās putas, floristikā populāri materiāli, sūnas, bet, piemēram, koki veidoti no kaltētām un krāsotām smilgām.
Vēsturnieks Andris Tomašūns maketu vērtē kā labi izdevušos, taču piebilst, ka bez zinātāja skaidrojuma tā apskate diez vai būtu pilnvērtīga.
Latvijas kara muzeja “Mangaļu” ekspozīciju var apskatīt darbdienās no pulksten 10 līdz 16, iepriekš piesakot ekskursiju pa tālruni 28349259.
R.Valters to veidojis četrus mēnešus no dienesta Jelgavas Pašvaldības policijā brīvajā laikā, un tā tapšanā izmantotas krāsotas zāģu skaidas, siltumizolējošās putas, floristikā populāri materiāli, sūnas, bet, piemēram, koki veidoti no kaltētām un krāsotām smilgām.
Vēsturnieks Andris Tomašūns maketu vērtē kā labi izdevušos, taču piebilst, ka bez zinātāja skaidrojuma tā apskate diez vai būtu pilnvērtīga.
Latvijas kara muzeja “Mangaļu” ekspozīciju var apskatīt darbdienās no pulksten 10 līdz 16, iepriekš piesakot ekskursiju pa tālruni 28349259.
