Pagājušas 100 dienas kopš novadu robežu apvienošanas, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Starp vairāk nekā divdesmit aktuālajiem vakanču piedāvājumiem Jelgavas novada mājaslapā var atrast vienu amatu pašvaldības administrācijā – darba drošības un ugunsdrošības inženieris. Citāda aina paveras jaunizveidotā Valmieras novada mājaslapā. Tur izsludināta pieteikšanās uz sešām vadošām amata vietām pašvaldības administrācijā. Turklāt darbā tiek aicināts ainavu arhitekts, kāda agrāk nav bijis ne Valmierā, ne arī septiņos tai pievienotajos novados.
Mazo pievienoja lielajam
“Jaunizveidotā Jelgavas novada pašvaldības struktūra lielā mērā ir balstīta uz līdzšinējā Jelgavas novada struktūru, ņemot vērā, ka vadošā pašvaldība apvienošanās procesā saskaņā ar ministrijas izstrādātajiem metodiskajiem materiāliem ir ģeogrāfiski un teritoriāli lielākā,” skaidro Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone. Viņa piebilst, ka, apvienojot Jelgavas novada un Ozolnieku novada administrāciju un iestādes, tiek konsolidētas to funkcijas. “Saskaņā ar Darba likumu Jelgavas novada pašvaldībai ir pienākums saistoši pārņemt visus otras pašvaldības darbiniekus,” skaidro D.Kaņepone.
Veicot reorganizāciju katrā iestādē, struktūrvienībā vai pārvaldē, tiek izvērtēta darbinieku atbilstība un iekļaušana jaunajā struktūrā. Savukārt divu vienādu amatu veicējiem norit vērtēšana. Saskaņā ar jūlijā apstiprināto jauno Jelgavas novada nolikumu, kas arī ir pamatdokuments jaunās struktūras izveidei, redzams, ka līdzās 13 līdzšinējām pagastu pārvaldēm tagad ir 15, kur viena no tām ir apvienotā Ozolnieku un Cenu pagastu pārvalde.
“Aizsākoties reorganizācijai, politiska izšķiršanās skāra vadošos amatus, nosakot, ka būs trīs priekšsēdētāja vietnieki, divi izpilddirektora vietnieki, kā arī papildus ārpakalpojumam juridiskajos jautājumos pašvaldība veidos juridisko nodaļu,” raksta D.Kaņepone. Viņa piebilst, ka reorganizācija ir tikai pašā sākumā, jo pēc pakāpeniskas departamentu vadītāju apstiprināšanas sākas šo struktūru iekšējais reorganizācijas process. Iecerēts, ka līdz gada beigām struktūrvienību un iestāžu vadītāji, izvērtējot abu līdzšinējo pašvaldību darbiniekus, esošo darba apjomu un budžeta iespējas, aizstāvēs konkrēto amata vietu nepieciešamību un tam atbilstoši konkrēto darbinieku atbilstību veicamajām funkcijām.
Vakcinēšanās aptvere var radīt izmaiņas štatu sarakstos
“Būtu pāragri informēt par darbinieku skaita samazinājumu vai palielinājumu. Pašvaldība ir pārmaiņu procesā, un līdz ar jaunu budžeta gadu varēs konkretizēt arī aizpildītās štata vietas. Jāņem vērā, ka arī vakcinēšanās nosacījums izdarīs izmaiņas darbinieku vidū, ar ko pašvaldībai jārēķinās. Dome ir nolēmusi izveidot 13 jaunas štata vietas, paredzot katras iestādes, pārvaldes vai departamenta vadītājam arī vietnieku.
Tādi paredzēti būvvaldes, Izglītības pārvaldes, Īpašuma pārvaldes, Kultūras pārvaldes, Labklājības pārvaldes vadītājam, pašvaldības policijas priekšniekam, Sporta centra direktoram, centrālās administrācijas Administratīvā departamenta, Komunikāciju departamenta, Plānošanas un attīstības departamenta, Juridiskās nodaļas, Sociālā dienesta un Iekšējā audita vadītājam. Kopējais likmju skaits Jelgavas un Ozolnieku novada pašvaldībās bija 1332 (bez pedagoģiskā personāla), pašreiz 1332 plus 13 jaunizveidotās amata vietas, kopā 1345,” tā D.Kaņepone.
Satversmes tiesas spriedums nāca novēloti
LLU docents Voldemārs Bariss spriež, ka pēc 100 dienām vēl pāragri ir runāt par ATR rezultātiem. “1. jūlijā tika novilktas jaunās robežas, stājās spēkā atbilstoši normatīvie akti, bet sakārtošanas darbs vēl ir priekšā. Jaunajam novadam jāstrādā kā tādam pulksteņmehānismam, un visiem ritentiņiem ir jāgriežas,” teic V.Bariss.
“Kā jaunizveidotās iestādes darbosies, kā savstarpēji sadalīs kompetences un jomas, visi šādi jautājumi ir jārisina. Tie attiecas gan uz kultūru, gan grāmatvedību, gan nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, dzimtsarakstu nodaļām, sociālajiem dienestiem un citām pašvaldības darba jomām,” piezīmē V.Bariss. Viņš uzsver, ka līdz novembrim Latvijas pašvaldībām jāsagatavo jaunizveidoto pašvaldību attīstības programmas, stratēģijas un investīciju portfeļi. “Beigu beigās visiem jaunajiem deputātiem, kas nāk no dažādiem novadiem, ir jāiemācās sastrādāties. Tas nemaz nav vienkārši. Vajadzīgs elementārs savstarpējās uzticības kredīts, cilvēciskais kontakts,” rezumē V.Bariss.
Docents spriež, ka, salīdzinot ar 2009. gada ATR, tā tika īstenota apstākļos, kad “tiešām visi zināja, ka ATR būs”. “Atceros, ka jaunajiem novadiem tika gatavoti novadu izveides plāni. Reformas “starta šāviens” nāca tad, kad lielai daļai novadu jau bija skaidrs, kā jārīkojas. Tagad notika otrādi: vispirms bija Saeimas lēmums, ka reforma ir nepieciešama, un tikai pēc tam sākās reformas iekšdarbi,” skaidro V.Bariss. Komentējot Satversmes tiesas 21. jūnija (jau pēc vēlēšanām) spriedumu, kas atzina Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam par ATR neatbilstošu (tiesas uzskatā būtu pareizi Ozolnieku novadu apvienot ne tikai ar Jelgavas novadu, bet arī Jelgavas pilsētu), V.Bariss norāda, ka valstpilsētu pievienošanai lauku novadiem ir gan savi plusi, gan arī mīnusi. “Ja jau bija reforma, tad vajadzēja to darīt no 1. jūlija, nevis domāt, kā pēc četriem gadiem lauzt tagad veidojamo struktūru un būvēt visu atkal no jauna,” norāda V.Bariss.
Jautāts par to, ka reformas rezultātā pašvaldību darbinieki var zaudēt darbu, V.Bariss atzīst, ka līdzīga situācija pavada jebkuru reorganizāciju un cilvēkam personīgi tā var būt smaga. “Kāds būs ieguvējs un kāds zaudētājs. No savas pieredzes zinu, ka cilvēki, kas ir strādājuši pašvaldībā, savām zināšanām un prasmēm pielietojumu var atrast.”
Valmiera noslēdza līgumu ar Vidzemes Augstskolu
Vidzemes Augstskolas profesore Agita Līviņa stāsta, ka apmēram pirms gada Valmieras valstspilsētas pašvaldība uzaicināja Vidzemes Augstskolu iesaistīties projektā, kā varētu veidot struktūrvienības jaunajā novadā, kur Valmieras pilsēta plānoja apvienoties ar septiņiem apkārtējiem novadiem.
Profesore A.Līviņa uzsver, ka apvienošanās projekta izstrādei tika izveidota darba grupa, kas sastāvēja no septiņiem novadu izpilddirektoriem. Strādāts arī atsevišķi ar bibliotēku vadītājiem, sociālā dienesta darbiniekiem, nekustamā īpašuma pārvaldītājiem un citu nozaru speciālistiem.
“Psiholoģiski un emocionāli mums kā ekspertiem bija grūti strādāt ar cilvēkiem. Mēs jautājām pašiem cilvēkiem, kā viņi redz nākotnes attīstības scenārijus. Tādā veidā viņi paši sev parakstīja spriedumu, ja tā var teikt,” atzīst A.Līviņa. Viņa piezīmē, ka vairākos mazajos pagastos amatu speciālistiem bija nepilna slodze un, apvienojoties lielākai teritorijai, speciālists var iegūt pilna laika darbu. “Ja viss paliek, kā bija, tad reformai nav jēgas,” profesore piebilst. Viņa stāsta, ka tika izstrādāti vairāki apvienošanās varianti, līdz balsojot izvēlēts piemērotākais.
Runājot par pilsētas un lauku attiecībām, profesore uzskata, ka pilsētu nevajadzētu nodalīt no apkārtējās lauku teritorijas. Taču viņa atzīst, ka pilsētai ir vajadzīga arī sava īpaša pārvaldīšana. A.Līviņa uzsver, ka, pilsētas un laukus apvienojot, novadi var iegūt. Pirms ATR arī Valmieras valstspilsētai nebija sava ainavu arhitekta, jaunizveidotā novada pārvaldes struktūrā tāds amats ir ieviests, un ainavu arhitekts kalpos ne tikai Valmierai, bet arī Mazsalacai, Kocēniem un citām valstspilsētai pievienotajiem novadiem.
“Jau ilgstoši Valmierā ir ļoti mazs bezdarba līmenis, pilsētas dzīvojamais fonds ir nepietiekams. Tādēļ daudzi Valmierā strādājošie dzīvo apkārtējos novados,” stāsta A.Līviņa. Viņa atzīmē, ka vairākās jomās, piemēram, tūrismā, Valmiera jau agrāk cieši sadarbojās ar apkārtējiem novadiem.
Deputātu skaits samazinājās no 94 līdz 19
Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Melece teic, ka jaunās novada vadības struktūra vēl ir veidošanas procesā, kas varētu noslēgties novembrī. Pašvaldībā izskaitļots, ka novada vadības līmenī gadā tiks ietaupīti ap 300 tūkstoši eiro. Pirms reformas Valmierā un septiņos novados bija 94 pašvaldību deputāti, tagad to ir 19. Bet pilnas slodzes amata vietas jaunajā pašvaldības administrācijā ir ap 960 (neskaitot izglītības iestādes). “Ir grūti pateikt, cik amata vietu Valmierā un septiņās pašvaldībās bija pirms reformas, jo pašvaldībās šī uzskaite tika veikta dažādi,” teic K.Melece. Jaunizveidotajā Valmieras novadā ir 55 tūkstoši iedzīvotāju, apvienotajā Jelgavas novadā – nepilni 42 tūkstoši.
Valmieras novads – 55 tūkstoši iedzīvotāju
Pilna laika pašvaldības darbinieku skaits (neskaitot izglītības iestādes) – 960
Jelgavas novads – 42 tūkstoši iedzīvotāju
Amata vietas pašvaldībā (neskaitot izglītības iestādes) – 1345
