Kā izturēties pret to, ka pagājušajā nedēļā Saeima noraidīja likumprojektu, kurā tika ierosināts, lai pašvaldību deputāti prastu latviešu valodu?
Kā izturēties pret to, ka pagājušajā nedēļā Saeima noraidīja likumprojektu, kurā tika ierosināts, lai pašvaldību deputāti prastu latviešu valodu? Piketēt? Rakstīt vēstules presei par to, ka Satversme prasa, lai pašvaldību darba valoda būtu latviešu? Varbūt samierināties, jo latviski nerunājošu vietējās varas pārstāvju nav nemaz tik daudz (redzamākais no šiem “nerunīšiem” ir Daugavpils galvas vietnieks Vladislavs Drīksne)? Ar visai oriģinālu reakciju uz notiekošo izcēlās Jelgavas Latviešu biedrība – sarīkoja diskusiju par latviešu valodas tīrību.
Diskusiju vadīja Jelgavas Latviešu biedrības rosīga darbiniece, skolotāja un dzejniece Liliana Štauere. Stāstījums sākās ar atmiņām, kā viņa piecdesmito gadu beigās, studējot Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, kārtoja eksāmenu pie slavenā valodnieka Jāņa Endzelīna. Studenti pret profesoru izturējušies ar lielu bijību, taču eksāmenos viņš bieži “metis ārā”. Tādēļ daži studenti meklējuši iespēju pārbaudi nokārtot pie kāda cita mācībspēka. L.Štauere droši gājusi taisnāko ceļu. Toreiz profesors vērtējis studentu zināšanas fonētikā jeb vārdu pareizā izrunā. L.Štauere atceras: “Kad ienācu auditorijā, profesors nopriecājās – ja jūs no Zemgales, tad būs labi parunāts. Ilūziju nebija – no pieciem studentiem, kas tobrīd gatavojās atbildēt, trīs “izlidoja” pēc pirmā teikuma. Palikām divas zemgalietes. Viena no Dobeles, otra – es no Zaļeniekiem. Profesors man lika pareizi pateikt vienu teikumu: “Kad es būšu paēdusi, tad es došos pastaigāties.” Kas tur ko nezināt! Pateicu uzdoto. Enzelīns: “Vēlreiz!” Man kājas kļuva aukstas, jo manīju – kaut kas nav kārtībā. Tad profesors teica: “Zemgale, Zemgale… Es jūs laistu cauri, ja jūs būtu no Vidzemes. No Latgales es jūs laistu, no Kurzemes, bet jūs esat zemgaliete. Satiksimies pēc mēneša!”
Izrādījās, vārdos “kad” un “tad” vārda galotnē balsīgo līdzskani “d” neizrunāju kā nebalsīgo, kaut fonētikas likumi to prasīja. Pareizi būtu, ja teiktu “kat” un “tat”. Tādas bija Endzelīna, no mūsdienu pozīcijām raugoties, donkihotiskās prasības.”
Pēc mēnesi ilgas gatavošanās pie spoguļa un mācību grāmatām Lilianai izdevies pareizi atbildēt, un viņa no Endzelīna saņēmusi reto novērtējumu – labi.
Profesors bijis ļoti pikts par padomisko (pat ne krievisko!) frāžu lietošanu latviešu valodā. Kā var “iznest lēmumu” vai “izvest sapulci”? Izvest varot tikai teļu ganībās. Vārda “lifts” vietā viņš ieteica lietot “celtnis”, “luksofors” vietā – “trejacis”. Endzelīnam jaunvārdu bija daudz.
Pasūtināt “Zemgales Ziņas”
Latvijā ierasts teikt “pasūtīt avīzi”, bet pareizāk būtu sacīt (kā to dara arī trimdinieki) “pasūtināt avīzi”, jo pasūtīt var arī pie velna. Stāsta, ka Eiroparlamentā kāds mūsu tulks šo formu tomēr lieto. “Vai kāds no deputātiem vēlas pasūtināt laiku?” tāds viņa bieži uzdotais jautājums.
Štaueres kundze neuzskata, ka mūsdienās vislielākās problēmas sagādā anglicismi. Tiekot meklēti risinājumi. Tā vārdam “brends” atradies tulkojums “zīmols”, “kompjūteram” – “dators” un citi. Bēdīgāk ir ar rusicismiem. Vai kāds, piemēram, jūtas apbižots? Tas jāsaprot kā bižu pielikšana? “Runāsim pa latviski vai pa krieviski?” Var tiešām nevar iztikt bez tā “pa”? Vēl aizvien viens otrs raksta un saka “krievu tautības cilvēks”. It kā vārds “krievs”, “latvietis” un tā tālāk neizteiktu cilvēka tautību. Rusicismi esot pat pielipuši prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai. Prezidentūras sākumā viņa runājusi ļoti tīri, bet tagad, piemēram, varot pateikt frāzi “piecas dienas atpakaļ”. Tā burtiskā tulkojumā saka krievi un vācieši. Latviski būtu – “pirms piecām dienām”. Prezidente tāpat kā kardināls Jānis Pujats nez kāpēc Eiropu dēvē par kontinentu, kaut tā ir pasaules daļa. Kontinents, kurā ietilpst Eiropa, taču ir Eirāzija.
Viena no ļoti izplatītām kļūdām, ko dzird pat no profesionāļiem televīzijā, ir darbības vārdu īstenības izteiksmes lietošana pavēles izteiksmes vietā. “Nāciet un pērciet” vietā bieži dzird “nākiet un pērkiet”, kas nav pareizi. Gadās arī otrādi. Piemēram: “Pieklauvējiet, pirms ieejat telpās!” Pirmais darbības vārds ir pavēles, otrais – īstenības izteiksmē. Bet vai nav tā, ka daudziem ir uz mēles abus vārdus pateikt vienā.
Izplatīta ir arī saikļu “kad” un “ka” kļūdaina lietošana palīgteikumu sākumā. Piemēram, teikumā “Es zinu, kad tu atnāksi” ir pilnīgi cita doma nekā tad, ja saka: “Es zinu, ka tu atnāksi.”
Ja doma lido, runa iet
Ļoti daudz valodā tiek lietoti svešvārdi. Ne katrs var atvēlēt piecpadsmit latu, lai nopirktu svešvārdu vārdnīcu. Un izdevēji arī nespēj izsekot kārtējiem svešvārdu papildinājumiem. L.Štauerei nāk talkā latīņu valodas zināšanas, tomēr arī tās ne vienmēr varot palīdzēt. “Katrs projekts cīnās par grantu?” Kāpēc “grants”, ja var pateikt nepārprotamāk – nauda, līdzekļi un tamlīdzīgi.
Kā var palīdzēt 2003. gadā izveidotā Valsts valodas aģentūra? Jaunā valodniece Guna Rēvele, kas arī piedalījās diskusijā, teic, ka šajā ziņā viena no lielākajām autoritātēm Andrejs Veisbergs, Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātes Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļas vadītājs profesors, savos uzskatos ir diezgan liberāls. Viņš, piemēram, teic, ka “runa var iet”, tāpat kā doma var lidot. Skaidrs, ka par savu valodu tautiešiem jācīnās vien pašiem. Jelgavas Latviešu biedrībā līdzīgas diskusijas, kas vērstas uz valodas tīrību, paredzēts rīkot arī turpmāk. G.Rēvelei ir doma runāt par latviešu valodu, kā tā mainās saistībā ar datoriem.
