Kontrolierei Ingunai Sudrabai iešāvusies galvā «idée fixe». Proti, valstij nav jāuztur bērnudārzi. Šis priekšlikums, manuprāt, ir nelikumīgs.Pirmkārt, tas ir pretrunā ar vairākiem starptautiskiem cilvēktiesību dokumentiem, kuri saistoši Latvijai. Piemēram, 1967. gada deklarācija par sieviešu diskriminācijas izskaušanu, kuras 10. pants paredz valsts pienākumu nodrošināt bērnudārzus kā sociālo pakalpojumu. Arī 1979. gada konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu 11. pants paredz dalībvalstīm veikt atbilstošus pasākumus, sekmējot bērnu aprūpes iestāžu tīkla attīstību. ANO 1989. gada Bērna tiesību konvencijas 18. panta otrā daļa paredz valstij veidot bērnu iestāžu tīkla attīstību. Par to ir arī virkne ES tiesību aktu. Otrkārt, atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktam pirmsskolas izglītība ir vispārējās daļa, bet atbilstoši likumam pirmsskolas izglītības programma nodrošina izglītojamā sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, savukārt 21.1 pants nosaka pirmsskolas vecuma bērnu obligātu sagatavošanu. ANO Ekonomiskās, sociālās un kultūras lietu komitejas Vispārējais komentārs 13 (1999) apliecina, ka tos izglītības veidus, kas attiecināmi uz pamatizglītību, valsts nevar ierobežot, arī atsaucoties uz resursu trūkumu.Treškārt, skatot Satversmes 110. un 112. pantu kopsakarā ar Vispārējās izglītības likumu, jāsecina, ka Latvijas Republika uzņēmusies pienākumu uzturēt pirmsskolas izglītību. Valsts šo cilvēktiesību aizsardzības līmeni nav tiesīga samazināt. Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13. panta otrās daļas a) apakšpunkts paredz pamatizglītības obligātumu, līdz ar to valsts nevar atteikties no funkcijas, kas sagatavo obligātam indivīda pienākumam.Latvija nedrīkst atteikties no pienākuma uzturēt bērnudārzus.Ja kontrolieres Sudrabas runātais vērsts pret Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesībām, tad ir ļoti bēdīgi. Tā ir valsts amatpersonas necienīga izteikšanās. Saīsināti no www.delfi.lv
