Zemgales reģionālā valsts darba inspekcija apkopojusi pagājušā gada darba rezultātus.
Zemgales reģionālā valsts darba inspekcija apkopojusi pagājušā
gada darba rezultātus. Kas paveikts un kas mainījies mūsu reģionā?
Vispirms nedaudz statistikas. No inspekcijas darbības sākuma darba un darba aizsardzības likumu ievērošanu esam pārbaudījuši 1408 uzņēmumos ar 45579 strādājošiem. Gada laikā pirmo reizi ir apsekoti 472 uzņēmumi. Vai tas ir daudz? Tā kā ikdienas pārbaužu darbu veica deviņi inspektori, tika turpināta uzraudzība arī iepriekš apzinātajos uzņēmumos, domāju, ka padarīts ir pietiekami. Protams, ja salīdzina ar kopējo uzņēmumu skaitu 5951, darāmā vēl ir ļoti daudz. Tomēr pilnīgi visu uzņēmumu apsekošana nav mūsu pamatuzdevums. Mēs uzskatām, ka galvenais ir kopīgi ar uzņēmumu vadītājiem nodrošināt drošus, veselībai un strādājošo dzīvībai nekaitīgus darba apstākļus darba vietās, kā arī panākt darba likumu ievērošanu. Pirmā tikšanās ar lielāko vairumu ražojošo uzņēmumu ir notikusi. Turpmāk apzināto uzņēmumu skaitā nonāks tirdzniecības un apkalpojošās sfēras uzņēmumi.
Vairāk konstatēto
darba likumpārkāpumu
Pērn valsts darba inspektori Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Tukuma rajonā izsnieguši 721 rīkojumu, kuros uzdevuši novērst 7870 pārkāpumu. Tas ir par 112 rīkojumiem vairāk un 73 pārkāpumiem mazāk nekā 1996. gadā. 21% jeb 1649 no visiem konstatētajiem pārkāpumiem ir saistīti ar darba likumdošanas aktu pārkāpumiem, 70% (5555) ar darba, aizsardzības likumpārkāpumiem, 9% (665) ar pārkāpumiem bīstamo iekārtu ekspluatācijā. Pērn gandrīz divas reizes audzis konstatēto darba likumdošanas pārkāpumu skaits. Tas gan nenozīmē, ka darba devēji vairāk sākuši pārkāpt Darba likumu kodeksa prasības, domāju, stāvoklis ir mazliet pat uzlabojies. Šis skaitliskais pieaugums radies tā iemesla dēļ, ka valsts darba inspekcija kopīgi ar sociālās apdrošināšanas pārvaldēm un Valsts ieņēmumu dienestu daudz aktīvāk izskauda tā dēvēto «melno» jeb nelegālo darbu.
Jāzina savas tiesļbas
Daudzi lasītāji man iebildīs, ka darba likumi tiek pārkāpti ļoti bieži un darba devēji dara ar strādniekiem, ko grib. Katram negodīgam darba devējam inspektoru klāt nepieliksi, tādēļ izeju redzu divos virzienos, kas abi būtu jārealizē. Pirmais par visiem pārkāpumiem, kas, jūsuprāt, tiek pieļauti, tūliņ ziņojiet valsts darba inspekcijai. Ja domājat, ka tā darīt nebūs labi, paskatieties uz skaitļiem pirmajā rindkopā un apsveriet, ko tie nozīmē, un gaidiet sava uzņēmuma kārtu. Otrais ceļš nav atkarīgs no valsts darba inspekcijas darbības, bet gan no visas sabiedrības kopumā. Tas saistās ar visu darba cilvēku zināšanu līmeņa pieaugumu darba likumdošanas jautājumos, šo zināšanu izmantošanu un prasību darba devējiem ievērot jūsu likumīgās tiesības. Valsts darba inspektori konsultācijas darba likumdošanas jautājumos sniedz bez maksas, arī Nodarbinātības dienesta Jelgavas nodaļas darba meklētāju klubā četru stundu mācību kurss ir veltīts šiem jautājumiem, tādēļ aicinu visus izglītoties, lai zinātu kaut vai pašus darba likumdošanas pamatus. Aicinu visus darba meklētājus nepiekrist nelikumīgām darba devēju prasībām. Tikai tad, kad visi darba ņēmēji pieprasīs ievērot savas tiesības, uzņēmējiem nebūs citas iespējas uzspiest savus likuma prasībām neatbilstošos noteikumus.
Nelaimes varēja nenotikt
1997. gadā Zemgales reģionālā inspekcija saņēmusi 165 aktus par darbā notikušajiem nelaimes gadījumiem un izmeklējusi 24 smagus nelaimes gadījumus, kuros gājuši bojā septiņi cilvēki. 1996. gadā mums vajadzēja izmeklēt 20 gadījumu, kuros gāja bojā 10 cilvēku. Informācija pārdomām tikai daži no 1997. gadā notikušajām nelaimēm. 17. februārī, nenoformējis savas darba attiecības, Tukuma rajona mežā rupji drošības noteikumus pārkāpa N.I. Iekārušos koku viņš mēģināja nogāzt, uzgāžot tam virsū vēl vienu. Koks, kuram bija jāiztur divu citu koku smagums, neizturēja un burtiski sasprāga, bet viena no šķēpelēm nāvējoši traumēja pieredzējušo, bet laikam pārāk pašpārliecināto mežstrādnieku. 21. maijā un 2. jūlijā Bauskas rajona SIA «Piebalgas» un Tukuma rajona SIA «Lata» notika gandrīz tādi paši nelaimes gadījumi kokapstrādes cehos. Ekspluatējot noteikumiem neatbilstošus darbgaldus bez drošības ierīcēm, no darbgalda izmestie koku atgriezumi nāvējoši traumēja J.M un A.S. 28. un 30. oktobrī Dobeles un Jelgavas rajonā, ekspluatējot traktortehniku bez nožogotiem piedziņas mehānismiem, smagi tika traumēts A.V. un gāja bojā D.B. Gribu vērst strādājošo uzmanību uz faktu, ka darbiniekam ir tiesības atteikties veikt darbus, ja to laikā pastāv reālas briesmas veselībai un dzīvībai un darba devējs neveic visu vajadzīgo strādājošo drošībai. Pat, ja jūsu potenciālais konflikts var beigties ar jūsu atbrīvošanu no darba, atcerieties darba līgumu laužot augstāk minēto apstākļu dēļ pēc darbinieka iniciatīvas, darba devējam jāizmaksā atlaišanas pabalsts sešu vidējo mēnešalgu apmērā.
Pērn tika izmeklēta arī viena bīstamās iekārtas avārija, kurā turklāt smagi cieta divi «Lattelekom» darbinieki. 27. februārī darbu veikšanai augstumā tika izmantots valsts darba inspekcijā nereģistrēts un darbināšanas atļauju nesaņēmis SIA «Tranzīts» autohidropacēlājs. Izmeklēšanas gaitā tika secināts, ka arī eksperti nebija ievērojuši būtisku tehnisku defektu, kas arī bija avārijas iemesls.
Bļstamas iekārtas
apkalpo nemācļts personāls
Ar nožēlu jāatzīst, ka Zemgalē vēl tiek ekspluatētas ļoti daudzas bīstamās iekārtas (īpaši autoceltņi un autohidropacēlāji), kurām nav veiktas nekādas tehniskās pārbaudes, to apkalpo neapmācīts un neatestēts personāls. Lielākoties šīs iekārtas ir zemnieku saimniecību valdījumā un īpašniekiem trūkst zināšanu par likuma un citu normatīvo aktu prasībām vai arī viņi aizbildinās ar līdzekļu trūkumu. Piemēram, gluži nejauši inspekcijas vadītājs tika konstatējis šādas iekārtas Jelgavas rajona zemnieku saimniecībā «Selgas», Tukuma rajona Sēmes pagasta zemnieku saimniecībā «Bērziņi», Dobeles rajona paju sabiedrībā «Penkule», kā arī Bauskas rajona Stelpes pagasta SIA «Damars» un SIA «Pīlādzis» valdījumā. Par nelabvēlīgo situāciju šai jomā liecina arī tas, ka gada laikā inspektori reģionā apturējuši 133 iekārtas un mašīnas, bet no tām 110 ir bijušas bīstamās iekārtas. Lai izvairītos no nepatikšanām, administratīvajiem sodiem un arī avārijām, iesaku bīstamo iekārtu īpašniekiem negaidīt inspektoru ierašanos, bet ar bīstamās iekārtas pasi un uzņēmuma zīmogu pirmdienās vai trešdienās ierasties Jelgavā, Elektrības ielas 10. nama 235. kabinetā un ar referentes G.Dipānes palīdzību sakārtot vajadzīgo dokumentāciju. Arī pa telefonu Jelgavā 33407 jūs varat saņemt konsultācijas.
Arodslimļbas
Gada laikā izmeklēts 31 arodslimību gadījums, un 25 reizes šīs arodslimības arī tika apstiprinātas. Šoreiz gribu vērst dažāda profila celtniecības un autotransporta uzņēmumu, kā arī zemnieku saimniecību vadītāju uzmanību uz to, ka pilnīgi vienmēr tiek apstiprinātas arodslimības, ko izraisījusi vibrācija. Uzņēmumu vadītāji lielākoties nav spējīgi pierādīt, ka strādājošiem ir nodrošināti veselībai nekaitīgi apstākļi, jo nevar uzrādīt vibrācijas mērījumu protokolus. Tādēļ aicinu uzņēmumu vadītājus regulāri veikt darba vides bīstamo faktoru līmeņu mērījumus.
Pie administratīvās atbildības gada laikā sauktas 53 amatpersonas, no tām 35 par darba līgumu nenoslēgšanu ar strādājošiem. Piemēru uzskaitījums aizņemtu vai visu avīzes numuru.
Sūdzļbas
Gadā izskatīts 120 sūdzību. Iesniegumu analīze rāda, ka vislielākais sūdzību skaits ir par neizmaksāto darba algu un atbrīvošanu no darba. Ja iesniegums ir pamatots, nereti atklājas, ka Darba likumu kodeksa 33.3. pants tiek piemērots, darba devējam to izmantojot kā personīgo konfliktu risināšanas līdzekli. Trešais populārākais iesnieguma veids ir par darba grāmatiņu savlaicīgu neizsniegšanu. Bieži vien jāsastopas ar darba devēju neziņu šajā jautājumā vai arī dokumenti tiek aizturēti konfliktu gadījumos, kad konstatēts iztrūkums, bet darbinieks no darba vēlas aiziet.
Virsstundas
Pēdējā laikā arvien palielinās sūdzību skaits (īpaši vārdisko) par darba un atpūtas laiku virsstundām tirdzniecības uzņēmumos. Šis jautājums nav līdz galam atrisināts arī likumdošanas aktos. Piemēram, kopējais nostrādāto stundu skaits mēnesī it kā iekļaujas limita robežās, bet darba nedēļas laikā pēc maiņu grafika pārdevējam jāstrādā 12 14 stundu dienā, kas, protams, nav normāli.
Nav iespējams pilnībā aprakstīt visu, ar ko valsts darba inspekcijai ir jānodarbojas. Mūsu darbā līdz šim nav bijis arī divu vienādu situāciju. Tādēļ aicinu visus, kam ir pretenzijas, jautājumi vai priekšlikumi, vērsties pie valsts darba inspektoriem rajonos Bauskā (tel. 23674), Dobelē (tel 21682) vai Tukumā (tel. 22464), kā arī reģiona centrā Jelgavā (tel. 3033407, 3033405, 3033413).
