Jelgavā preses piegādes tarifus paaugstināt pagaidām neplāno.
Jelgavā preses piegādes tarifus paaugstināt pagaidām neplāno
Tiekoties ar reģionālās preses žurnālistiem, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers noliedza, ka Latvijas Pastā būtu vērojama bankrota situācija, un solīja, ka no 2010. gada uzņēmums strādās ar peļņu.
Latvijas Pasts (LP) 2007. gadu noslēdza ar aptuveni 12 miljonu latu zaudējumiem, un ieplānots, ka šogad šis rādītājs sasniegs desmit miljonus latu. Arī LP izsludinātais konkurss par 36 miljonu eiro jeb 25,27 miljonu latu kredīta izsniegšanu beidzies bez rezultātiem, jo nav bijis neviena piedāvājuma. Satiksmes ministrs tomēr uzskata, ka runas par uzņēmuma bankrotu ir nepamatotas un pašreizējā situācija saistīta tikai ar rezervju izsmelšanu.
Nerentablā preses piegāde
“LP finansiālo situāciju atvieglos preses piegādes dēļ ciesto zaudējumu kompensēšana aptuveni četru miljonu latu apmērā. Šie līdzekļi tiks ņemti no Satiksmes ministrijas līdzekļiem, pārplānojot budžetu un atliekot atsevišķu plānu realizāciju uz vēlāku laiku,” sacīja A.Šlesers, komentējot valdības 1. aprīlī pieņemto lēmumu kompensēt LP pērn no abonētās preses piegādes pakalpojumu sniegšanas lauku apvidos radušos zaudējumus.
Runājot par preses piegādes tarifiem nākotnē, A.Šlesers uzsvēra: “Pasts vairs nesniegs nekādus pakalpojumus zem pašizmaksas. Tarifi tiks celti, bet tos nepaaugstinās strauji, lai neizputinātu izdevējus.”
Jelgavā vēl par vecajām cenām
Piegādes tarifu būtiskas paaugstināšanas dēļ preses izdevumi var kļūt nepieejami ievērojamai Latvijas sabiedrības daļai, sevišķi lauku apvidos, kur ir gan zemāka maksātspēja, gan nav alternatīvas abonēšanai. Tādēļ tiek apsvērta iespēja lauku nerentablās piegādes kompensēt, paaugstinot tarifus pilsētās. Tomēr jelgavnieki vismaz pagaidām var būt mierīgi. LP Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Kreicberga “Ziņām” apstiprināja, ka tiek domāts vien “par preses piegādes tarifu paaugstināšanu Rīgā no jūlija, bet citās lielākajās Latvijas pilsētās un lauku reģionos tos nepaaugstinās”.
Samazinās “liekos”
Ievērojamus līdzekļus – 1,5 miljonus latu – plānots ietaupīt, likvidējot LP vidējā līmeņa menedžmentu. LP valdes priekšsēdētājs Ivars Krauklis iepriekš atzinis, ka LP administrācijā strādājošo skaitu paredzēts samazināt par aptuveni trešdaļu.
A.Šlesers uzsvēra, ka štatu samazināšana nekādā gadījumā neskars pastniekus. Lai gan pagājušajā gadā sākts palielināt algas un LP algu fonds audzis par vairāk nekā 30 miljoniem latu, šā darba veicēju joprojām trūkst. I.Kreicberga precizēja, ka ar 15. aprīli tiks sākta reģionu pārvaldes struktūras reorganizācija – likvidēti reģionu direktoru un citi amati, kas bijuši tiešā to pakļautībā. LP tiek veidots Pasta tīkla vadības departaments, kam būs pakļautas visas pasta nodaļas.
LP Zemgales reģiona direktore Inna Semjonova “Ziņām” sīkākus komentārus par gaidāmajām pārmaiņām solīja sniegt nākamnedēļ, kad būs lielāka skaidrība, kas konkrēti mainīsies attiecībā uz Jelgavu un Zemgali, taču sprieda, ka LP piegādes un klientu apkalpošanas tīkls acīmredzot tiks nodalīti (saistībā ar Pasta bankas izveidi).
Pasts nav banka
Specifisks ir jautājums par Pasta bankas izveidi. Tai paredzēts deleģēt pastam neraksturīgās funkcijas, jo līdz šim LP visai plaši nodarbojies ar funkcijām, kas nav tā tiešs uzdevums, piemēram, naudas pārskaitījumiem. Ar Pasta bankas veidošanu tiek saistīta arī pasta nodaļu uzturēšana.
“Mans uzdevums ir cīnīties par katru pasta nodaļu,” pieļaujot, ka kādu varētu slēgt, bilda A.Šlesers. “Nebūs tā, ka visas nerentablās pasta nodaļas (ap 500 no vairāk nekā 700) tiks slēgtas, bet paliks vien rentablās.
