Reģionālās slimnīcas ceļ trauksmi valsts nepietiekamā finansējuma dēļ veselības aprūpes nozarei. Daudzviet slimnieku ārstēšanai naudas pietiek vien pirmajam pusgadam. Jelgavas slimnīcā situācija gan ir daudz labāka nekā citur, bet nepietiekamais finansējums liedz domāt par nākotni un jebkāda veida attīstību, tajā skaitā darbinieku algu paaugstinājumu, «Ziņām» uzsver Jelgavas slimnīcas valdes loceklis Andris Ķipurs. 13 reģionālo slimnīcu un citu ārstniecības iestāžu vadītāji šonedēļ valsts augstākajām amatpersonām nosūtījuši atklāto vēstuli, kurā pauduši sašutumu par situāciju Latvijas veselības aprūpes nozarē. Tas ir nepietiekams, lai ārstētu visus pacientus, līdz ar to gada nogalē vairāki stacionāri līdzekļu trūkuma dēļ varot pārtraukt darbu. Vēstuli parakstījis arī Jelgavas pilsētas slimnīcas vadītājs A.Ķipurs. «Mūsu iestādē situācija ir nedaudz labāka kā citur, taču arī mums finansējums ar katru gadu tiek samazināts, un esam spiesti nemitīgi uz kaut ko taupīt. Ar tādu finansējumu neredzu nekādu attīstības iespēju, tajā skaitā algu palielinājumu darbiniekiem, tāpēc arī es vēstuli parakstīju,» skaidro A.Ķipurs. Viņš arī sašutis par neproporcionālo līdzekļu sadali, jo 80 procenti finansējuma tiekot Rīgas ārstniecības iestādēm, bet reģioni arvien vairāk tiek apdalīti, līdz ar to lauku pacientiem liedzot saņemt līdzvērtīgu veselības aprūpi kā rīdziniekiem.
Vēstulē atgādināts, ka gadu no gada atkārtojas situācija, kad ierobežota finansējuma dēļ veselības aprūpes sektoram netiek nodrošināts atbilstoši valdības deklarācijā iekļautais solījums par finansējumu 4,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. 2013. gads ir kārtējais, kad, slimnīcām, slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai. Pērn Jelgavas slimnīcai tika piešķirts finansējums 13,5 tūkstošu pacientu ārstēšanai, taču šogad pirmajā pusgadā – vien sešiem tūkstošiem, kas nozīmē – gadā slimnieku skaits nedrīkst pārsniegt 12 tūkstošus. «Reāli viņu mazāk nepaliek, tieši pretēji – arvien vairāk pacientu no lauku nostūriem pie mums nokļūst ļoti smagā stāvoklī un ārstējas Reanimācijas nodaļā, kur izmaksas ir ap tūkstoš latiem dienā. Mums pārmet, ka slimnīcā nav vietas pacientiem, kas te pavada tikai vienu vai divas dienas, bet mēs šos cilvēkus citādi izmeklēt nevaram. Ja kaut kas ar viņiem notiks, kurš atbildēs? Mēs nevienu slimnīcā lieki neturam, un dažkārt esam spiesti palaist mājās slimnieku, pat līdz galam neizārstētu,» neslēpj slimnīcas vadītājs. A.Ķipurs stāsta, ka vēstule nosūtīta zināšanai un izpratnes veicināšanai, ar cerību – «varbūt sapratīs», taču pagaidām ārsti ar to nekādas sazvērestības neceļot. Veselības ministrija (VM) norāda, ka izprot situāciju veselības aprūpē un atzīst, ka jau vairākus gadus pēc kārtas finansējums veselības pakalpojumu nodrošināšanai ir nepietiekams. Kā aģentūrai LETA sacījis VM Komunikācijas nodaļas pārstāvis Oskars Šneiders, ministrija ir informējusi valdību par finanšu situāciju veselības aprūpē un lūgusi papildu finansējumu, tomēr valdība, lai gan atzinusi, ka veselības aprūpes finansējums ir nepietiekams, šobrīd valsts budžetā ministrijas prasīto finansējumu nevar iezīmēt un nodrošināt. Jau šogad par labu veselības aprūpei pārdalīti līdzekļi un arī nākamgad tā būs viena no prioritātēm, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, vērtējot reģionālo slimnīcu prasību steidzami investēt slimnīcu sektorā. Premjers skaidroja, ka pavisam nesen, pārdalot šā gada budžeta līdzekļus, veselības aprūpei tika piešķirti papildu septiņi miljoni latu, no kuriem ievērojama daļa tika atvēlēta tieši stacionāro pakalpojumu sniegšanai. «Līdz ar to šī problēma ir zināma, ir jau šogad iedalīti papildu līdzekļi. Protams, par šiem jautājumiem būs jālemj arī nākamā gada budžeta kontekstā, kur mēs jau esam iezīmējuši, ka veselības aprūpe būs viena no prioritātēm,» teica V.Dombrovskis. ◆
