Šonedēļ ar pagastu padomju priekšsēdētājiem tikās Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, lai pārrunātu tuvojošos administratīvi teritoriālo reformu un aicinātu pagastus aktīvāk paust savu nostāju.
Šonedēļ ar pagastu padomju priekšsēdētājiem tikās Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, lai pārrunātu tuvojošos administratīvi teritoriālo reformu un aicinātu pagastus aktīvāk paust savu nostāju.
Valdība aprīļa vidū izskatīja divus reformas variantus – izveidot 102 novadus vai 33 lielākās pašvaldības. Īpašo uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam līdz maija beigām jāorganizē reformas sabiedriskā apspriešana un pēc tam jāsniedz informācija valdībai par tās rezultātiem.
Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis mūsu pagastu priekšsēdētājus informēja, ka patlaban neviena pašvaldība neatbalsta otru piedāvāto projektu – izveidot 33 lielus novadus: «Sākotnēji šāds variants vispār netika piedāvāts. Man ir kļuvis zināms arī tas, kā šis otrs projekts tapa. Pēc piedāvājuma izveidot 102 novadus vajadzēja rīkot apspriešanu, taču bija skaidrs, ka sabiedrības apspriešanai nevar nodot tikai vienu projektu – vajadzēja divus. Tad arī ļoti ātrā steigā no pirmā varianta tikai ar nelielām korekcijām tapa otrs. To viegli var secināt, arī apskatot abu projektu plānus, – dažas teritorijas top lielākas, bet secinājumi un ieguvumi abiem projektiem ir vienādi. Tas liek domāt, ka neviens no variantiem nav pārdomāts – ir vienkārši mērķis kaut ko izveidot.»
A.Jaunsleinis arī skaidroja, ka neviena pašvaldība strikti nenostājas pret reformu, jo likums par tās nepieciešamību jau ir sen un visiem skaidrs, ka tas būs jāīsteno: «Līdz 2004. gadam bija noteikts, ka pašvaldības var apvienoties pēc brīvprātības principa. Process notiek – veikti izpētes darbi visā Latvijā, izveidoti arī septiņi novadi, bet tagad nezināmu iemeslu dēļ reforma tiek steidzināta.»
Priekšsēdis aicināja pašvaldību vadītājus būt aktīvākiem un paust savu viedokli. Viņš uzsvēra: ja visas domes un padomes apvienosies un iestāsies pret šādiem pārsteidzīgiem soļiem, tad viņu viedokli vienkārši nevarēs neņemt vērā. Piemēram, Latvijas Zemnieku savienība (LZS) jau izveidojusi pašvaldību reformu štābu. Tas atradīsies LZS birojā, un aktīvisti no vairākām pašvaldībām tajā apkopos informāciju par iedzīvotāju attieksmi pret plānoto reformu. Patlaban daudzas Latvijas pašvaldības ir vērsušās pie dažādām valsts institūcijām un amatpersonām, skaidrojot, ka neatbalsta šo nepārdomāto projektu. «Ziņas» jau rakstīja, ka līdzīgi rīkojusies arī mūsu rajona Padome un sadarbības apvienība «Bērzes krasti».
Sadarbības apvienība uzskata, ka reformai jānotiek likuma noteiktajā kārtībā, jāņem vērā veiktie izpētes projekti un iesāktā sadarbība, ar konkrētiem skaitļiem jāpierāda novadu ekonomiskā un sociālā attīstības koncepcija, jo patlaban nav, piemēram, pierādīts, ka iedzīvotājam sniegtie pakalpojumi būs pieejamāki un kvalitatīvāki. Pausts arī uzskats, ka uzspiesta reforma neveicinās demokratizācijas procesu valstī.
Pirms pāris dienām «Bērzes krasti» saņēma atbildes vēstuli no Valsts prezidentes padomnieces ekonomiskajos jautājumos. Tajā teikts, ka prezidente ir informēta par reformas projektiem un joprojām atzīst, ka tās vienīgais mērķis ir labāk sakārtot valsti, izveidot infrastruktūru, kas atbilst iedzīvotāju vēlmēm, un gādāt par Latvijas iedzīvotāju labklājību. Šiem jābūt reformas pamatmērķiem, bet politiski lēmumi par pašvaldību darbu uzlabošanu jāpieņem, pamatojoties uz tautas un tās pārstāvju izteikto gribu un vēlmēm. Tāpēc arī turpmāk pašvaldības tiek aicinātas aktīvi iesaistīties reformas sabiedriskās apspriešanas gaitā un savus priekšlikumus iesniegt atbildīgajām Latvijas institūcijām.
