Kā velte Dānijas Kultūras institūta 10 gadu jubilejai Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas sabiedrisko zinātņu lasītavā 2. stāvā 221. telpā no 22. jūnija līdz 26. jūlijam apskatāma izstāde «Latvijas – Dānijas literārie sakari».
Kā velte Dānijas Kultūras institūta 10 gadu jubilejai Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas sabiedrisko zinātņu lasītavā 2. stāvā 221. telpā no 22. jūnija līdz 26. jūlijam apskatāma izstāde «Latvijas – Dānijas literārie sakari».
Arheoloģiskie izrakumi apstiprina, ka Baltijas jūra nav bijusi šķērslis latviešu un dāņu sakaru aizsākumiem jau tālā senatnē. «Latvijas vēstures avotu» 2. sējuma 1. burtnīcā stāstīts par dāņu vikingu sirojumiem IX – X gs. Baltijas jūras piekrastē, arī kuršu apdzīvotajās zemēs; Indriķa «Livonijas hronika» runā par kuršu sirojumiem uz Dāniju XIII gs. sākumā.
Feodālisma laikmeta kultūras sakari ar Rietumeiropas tautām risinājās citādās formās. Akadēmiķis Jānis Stradiņš savā grāmatā «Lielā zinātnes pasaule un mēs» stāsta par dāņu astronoma Tiho Brahes dzīves epizodēm un viņa nodomiem Latvijā iekārtot savu observatoriju.
Senas tradīcijas ir arī latviešu un dāņu literārajiem sakariem. To pirmsākumi meklējami jau Vecā Stendera laikos. Kurzemē dzimušais vācu mācītājs, valodnieks un rakstnieks Gothards Frīdrihs Stenders 1763. gadā devās uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu. Tur Vecais Stenders pagatavojis divus lielus globusus – vienu Kopenhāgenas Karaliskajai bibliotēkai, otru – Dānijas karalim Frīdriham V. Šie globusi ir saglabājušies vēl šobaltdien.
Pirmā latviešu valodā iespiestā luga (1790. g.) bija Aleksandra Johana Stendera (Jaunā Stendera) dāņu dramaturga Ludviga Holberga komēdijas lokalizējums. Šī darba otrais izdevums ar nosaukumu «Žūpu Bērtulis» nāca klajā 1867. gadā.
1868. gadā «Žūpu Bērtulis» parādījās uz latviešu teātra skatuves. Šī izrāde uzskatāma par latviešu teātra sākumu.
Kaut arī pirmās plašākās ziņas par Dāniju un dāņu tautas dzīvi latviešu presē parādījās tikai 19. gadsimta deviņdesmitajos gados, par dāņu literatūras tulkojumiem latviešu valodā varam runāt, sākot ar 1859. gadu, kad iespiestas pirmās latviski tulkotās Hansa Kristiana Andersena pasakas. Šajā ziņā lieli nopelni ir Apsīšu Jēkabam.
Iepazīt dāņu literatūru palīdzējuši tulkotāji Lizete Skalbe, Elija Kliene, Teodors Lejas – Krūmiņš, Rute Lediņa, Mudīte Treimane u.c.
Ir izveidojusies jauna tulkotāju paaudze, kas turpina popularizēt dāņu literatūru Latvijā. Pateicoties Pētera Jankava, Ingas Mežaraupes, Daces Deniņas, Dinas Dravnieces, Ievas Ančevskas, Ulda Priedes darbam, mums dota iespēja lasīt Karenas Bliksenas, Mikela Lārsena, Larsa Henrika Ulsena, Pētera Hēga, Martina Andersena – Nekses un citus sacerējumus.
Izstādē aplūkojamais tulkotās literatūras apjoms apliecina latviešu interesi par Dānijas tautu, tās tradīcijām, dzīvi un kultūru.
Izstādē skatāmas grāmatas, fotogrāfijas, tulkojumu fragmenti, nepublicētie tulkojumu manuskripti, preses fotokopijas un dažādi citi materiāli no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja, Latvijas Valsts arhīva fondiem, Dānijas Kultūras institūta arhīva.
