Vasaras laiku ES ieviesa, lai taupītu elektroenerģiju, bet… patiesībā to neietaupa. Pētījumi atklājuši daudz citu argumentu un pretargumentu.
Vasaras laiku ES ieviesa, lai taupītu elektroenerģiju, bet… patiesībā to neietaupa. Pētījumi atklājuši daudz citu argumentu un pretargumentu.
Devītā laika direktīva Eiropas valstīs
Lielākā daļa Eiropas valstu vasaras laiku ieviesa septiņdesmitajos gados. Pirmā direktīva, kas saskaņoja vasaras laika sākuma un beigu datumus, stājās spēkā 1981. gadā. Tikai septītajai direktīvai izdevās no 1996. gada noteikt vienotu vasaras laika skaitīšanu bez izņēmumiem – no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Nu jāpieņem devītā, kura balstās uz daudziem apjomīgiem pētījumiem.
Enerģija: gaismas ietaupīto tērē apkurei un vēsināšanai
Vasaras laiku ES ieviesa, lai taupītu elektroenerģiju, bet… lielākā daļa pētījumu uzrāda ietaupījumus par 0 – 0,5 procentiem… Briseles Brīvās universitātes doktors Heks (Hecq) to izskaidro ar jauno tehnoloģiju ienākšanu un zema energopatēriņa spuldžu ieviešanu. Pulksteņu grozīšanas pretinieku asociācijas, piemēram, Belģijas Asociācija pret vasaras laiku piebilst, ka lampiņu ietaupītās kilovatstundas aprij arvien vairāk izmantotās kondicionēšanas sistēmas un apkure.
Vācu doktors Builons (Bouillon) neveiksmīgo mēģinājumu ietaupīt elektroenerģiju skaidro ar apgaismošanai nepieciešamās enerģijas objektīvu samazināšanos – 1960. gadā 25% enerģijas izmantoja apgaismošanai, bet 1983. gadā vairs tikai 10%, kaut arī patēriņš dubultojies. 1980. gadā, pateicoties vasaras laika ieviešanai, patēriņu izdevās samazināt par 1,8% jeb par divām uz vienu stundu izslēgtām 60 vatu spuldzītēm katrā mājsaimniecībā. Ņemot vērā papildus apkuri aukstajos pavasara un rudens rītos, ietaupījums bijis par 0,1 tūkstošdaļu…
Turpretim Francijas un Itālijas enerģētikas aģentūrām iznāca vairāk ietaupītā. Franči vasaras laika ieguvumu 1995. gadā pārrēķināja 1200 gigavatstundās jeb 267 tūkstošos tonnu ietaupītās naftas. Itāļi vasaras laika ietaupījumu pārvērta naudas izteiksmē – 126 miljoni eiro gadā.
Holandieši ES līmenī saskaitīja līdzīgu ietaupījuma procentu, bet, atņemot apkures palielinātās izmaksas, no ietaupītajiem 2,5 miljardiem eiro palika tikai 800 miljonu. Atņemot papildus degvielas izmaksas, energoresursu ietaupījums ik gadus ES varot būt vairs tikai 200 miljonu eiro.
Veselība: bioritmi pielāgojas divās nedēļās
Vasaras laiku pamatoti vaino bioritmu un miega jaukšanā. Buvē (Beauvais) firmas pētījumā atklāts, ka ārstu apmeklējumu skaits palielinās divas trīs nedēļas pēc laikrāžu pagriešanas pavasarī (par 10,9%), bet mazāks tas ir rudenī (par 8,5%). Šai laikā nedaudz palielinās nomierinošo līdzekļu patēriņš (par 12%), bet samazinās citu zāļu pirkšana. Gala slēdzienā atzīts, ka vasaras laika ieviešanai nav nopietna iespaida uz veselību un ka pašsajūtas problēmas ir īslaicīgas.
Hronobiologa Reinberga un vācu pētnieka Hasselkusa studijas apstiprināja franču atzinumus: tikai pirmajā nedēļā jāpielāgojas jaunajam laikam, lai labi gulētu, pamostos. Pēc divām nedēļām traucējumi pazūd. Leidenes Universitātes hronobiologs doktors Kerkofs piebilst, ka arī pēc ilgās izgulēšanās nedēļas nogalēs iekšējais pulkstenis ir izjaukts un ir grūti pamosties katru pirmdienu.
Svarīga ir arī garīgā veselība – katrs, bet visvairāk ziemeļvalstīs, izjūt tumšās sezonas depresiju. Gaismas papildus stunda dod gan psiholoģisko, gan fizisko veselību (gaisma veicina D vitamīna sintēzi un ārstē ādu), gan drošības izjūtu.
Lauki: slaukšanas laiku mainīt nedrīkst!
Visvairāk bažu ir par dzīvnieku veselību un fermeru darba apstākļiem. Vasaras laika pretinieki uzskata, ka zemniekiem pēc pulksteņu rādītāju pārbīdes no rītiem jāceļoties jau tumsā, bet pusdienlaika darbi jāpārceļ uz vakaru, tādējādi sev laupot kopīgu atpūtu ar ģimeni. Turpretim vasaras laika aizstāvji ar pētījumiem pierāda, ka gan cilvēki, gan dzīvnieki jaunajam laikam pielāgojas dažu dienu laikā.
Skoti, kā jau ziemeļnieki, vienīgie no Britu salu iedzīvotājiem sūdzas par neapgaismotiem ceļiem agrajos rītos. Turpretim Eiropas dienvidu valstīs, kur tradicionāli lauku darbus cenšas padarīt līdz karstajai pusdienas saulei, atzinīgi vērtē papildus stundu darbam gaismā. It īpaši priecājas Austrijas vīndari, kas vīnogas varot vākt stundu ilgāk.
Austriešu zinātnieki piezīmējuši, ka laika grozīšana izraisa infekcijas slimības slaucamajām govīm, kuras izslauc vēlāk, un rezultātā – samazina izslaukumu. Vācu zinātnieki turpretim vienīgo negatīvo ietekmi atklāja nevis uz dzīvnieku, bet gan uz fermu strādnieku veselību – agrās celšanās dēļ.
Vide: mašīnas saules gaismā ražo ozonu!
Lai gan šķiet, ka vasaras laiks nevar ietekmēt vidi, tomēr zinātnieki atklājuši paaugstinātās mobilitātes un kaitīgo izmešu netiešo iedarbību. Jo gaisma ilgāk, jo cilvēki vairāk brauc ar auto. Zinātnieki ir pierādījuši, ka saules starojuma mijiedarbībā mašīnu izplūdes gāzes atmosfēru piesārņo daudz vairāk. Gaismā mašīnu izplūdes gāzes vairāk veido ozonu un peroksiacetlnitrātu. Ozons rodas no slāpekļa oksīda (NO), tam ogļūdeņraža (HC) klātbūtnē pārveidojoties par dioksīdu (NO2) saules radiācijas ietekmē. Tumsā ozons neveidojas.
Briseles Brīvās Universitātes doktors Heks pētījumos pierādījis, ka vasaras laika ieviešana mudinājusi cilvēkus vairāk pievērsties atpūtai izbraukumos. Papildus stunda no rīta iedevusi papildus stundu vakarā, kas izraisa pat satiksmes sastrēgumus pilsētās pēc darba. Šai laikā viņš novērojis ozona koncentrācijas palielināšanos par 3,3 procentiem. Franču pētnieks Dešo (Dechaux) konstatējis ozona līmeņa palielināšanos par 10 procentiem viscaur Francijā un vēl lielāku – Parīzē. To apstiprina Nolē (Nollet) pētījumi: viena saules gaismas stundas atņemšana ļautu ozona daudzumu samazināt par 10 %, bet gaismas radīto oksidantu daudzumu – uz pusi. Turpretim par labu vasaras laikam ir Vācijas un Grieķijas vides ministrijas atzinumi: vakarā saules intensitāte nav tik stipra kā no rīta, lai veidotos ozons, bet ja dienvidos nebūtu vasaras laika, rīta satiksmes maksimums ietrāpītos saules lielākās radiācijas laikā.
Tūrisms: vairāk atpūtas un ceļojumu
ADAS pētījumi Lielbritānijā skaidri pierādīja, ka, pateicoties papildus stundai, vakarā sporta un atpūtas aktivitātes brīvā dabā aug par 25 līdz 30%. Skeptiskākie ACHE pētījumi norāda, ka atpūtas vietas neņem vērā papildus stundu un tiek slēgtas ātrāk. Šā iemesla dēļ karojošā opozīcijā nonākušas arī vācu tūrisma firmas ar restorānu īpašniekiem. Vācijas likumi krodziņus zem klajas debess pieprasa slēgt jau desmitos vakarā, lai troksnis netraucētu pilsētniekiem iemigt. Bet pēc vasaras laika tūristi tikai ap deviņiem dodas pasēdēt ārpus telpām. Tik īss iedzeršanas laiks rada pretēju ekonomisku efektu…
Holandiešu Darba devēju asociācija uzskata, ka vasaras laiks pagarina izklaides vietu darba laiku par 10%, kas, pārvēršot naudas izteiksmē, dotu papildus 22,5 miljonu eiro papildus apgrozījumu. Viesnīcu un restorānu apgrozījums palielinās par 5% (13,5 miljoniem), kas kopumā sektoram dod pieaugumu par 3% un rada 500 papildu darba vietu. Tādējādi ekonomiskais efekts skaidri parādās nevis elektroenerģijas taupīšanā, bet gan izklaides industrijas ienākumos.
Satiksme: aizmieg pie stūres un kavē lidmašīnu
Doktors Kerkofs (Kerkhof) izanalizēja, cik nelaimes gadījumu septiņu gadu laikā varētu attiekties uz aizmigšanu. 6% no visiem nelaimes gadījumiem saistīti ar piemigšanu, un tie nedaudz palielinās aprīlī un novembrī.
Vislielākās izmaksas saistītas ar transporta grafiku pārstrādāšanu. Francijā visas transporta kustības pārprogrammēšana prasot apmēram 1,5 miljonu eiro katrā laika pārbīdes reizē.
Secinājumi: lai ir, kā ir
Katram argumentam ir pretarguments. Visu, kas ietaupīts apgaismojumam, notērē apkurei no rītiem un kondicionieriem pusdienlaikā. Vasaras laiks jauc bioritmus, bet dod drošības izjūtu un laiku vakaros. Lauksaimniekiem tas it kā dod vairāk stundu, bet govīm – vairāk iekaisumu tesmeņos. Kas vietējam tūrismam dod ienākumus, tas starptautiskajiem pārvadātājiem nes zaudējumus. Videi mazāk piesārņojuma no rīta, bet vairāk vakarā…
Kaut arī daudzie pētījumi un analīzes nepierāda pārliecinošu vasaras laika ekonomisko un sociālo efektu, ES dalībvalstis atbalsta vasaras laika režīmu. Vēl tikai parlamentam jānobalso par šo direktīvu, un tad arī no 2002. gada vasaras laiks sāksies marta pēdējā svētdienā pulksten 1 pēc Grīnvičas laika.
Savi par un pret ir Latvijas valdības šā gada 9. janvāra lēmumā pāriet uz vasaras laiku. «Kustība par Baltijas savienību» lēmumu vienīgajiem Baltijā atsākt pāreju uz vasaras laiku vērtē kā nekonsekventu, neargumentētu politiku, kas traucē veidot vienotu Baltijas ekonomisko telpu. Jo Igaunijā un Lietuvā laika maiņa nenotiks. Arī Islandē nepāries uz vasaras laiku. Latvija jau tagad turas kopsolī ar ES, kaut gan šogad tas vēl nebija jādara obligāti.
