Pēcvēlēšanu maratona dalībnieki ir iegriezušies finiša taisnē, un, izskatās, ka šoreiz nebūs nepieciešams fotofinišs, lai noteiktu pirmo, kurš pārraus uzvaras lenti.
Pēcvēlēšanu maratona dalībnieki ir iegriezušies finiša taisnē, un, izskatās, ka šoreiz nebūs nepieciešams fotofinišs, lai noteiktu pirmo, kurš pārraus uzvaras lenti. Šaubas vieš kas cits – vai nākamajā disciplīnā, ko nosacīti var dēvēt par barjerskrējienu, negadīsies tāds pamatīgāks klupiens tiem, kas pašlaik steidz pielaikot dzeltenos līderu kreklus. Proti, kuluāros tiek aprunāta iespēja, ka Latvijas Zemnieku savienības (LZS) pārstāvi Andri Rāviņu pirmdien varētu ievēlēt par nākamo Jelgavas mēru ar kādām deviņām desmit balsīm. Jāpiezīmē, ka šī informācija bija aktuāla līdz piektdienas pēcpusdienai, un zinot to, kā Jelgavā viss plūst un mainās, nebūtu prātīgi nerēķināties ar pārsteigumiem, jo vēl jau ir sestdiena, svētdiena un arī pirmdienas rīts. Tas ir pietiekams laiks, lai potenciālo koalīciju modeļi varētu mainīties reizes desmit.
Šoreiz atmetīsim nogurdinošo zīlēšanu kafijas biezumos, kas būs un kā būs, – to pirmdien redzēsim, taču jau tagad skaidrs, ka pirmais un galvenais klupšanas akmens jebkurai valdošajai koalīcijai būs Siltumtīklu maksātnespējas procesa risinājums un uzņēmuma akciju pārdošana potenciālajam investoram «Dalkia», kas, šķiet, patlaban ir vienīgais glābiņš pilsētai. Pat vismazākās jauno domnieku aktivitātes, kas varētu kavēt sarunas ar «Dalkia», ir tieši un nepārprotami jāsaprot kā nevēlēšanās palīdzēt pilsētas iedzīvotājiem, jo reālas alternatīvas uzņēmuma sanācijai nav. Aizbaidot «Dalkia» un neatrisinot Siltumtīklu problēmu, pastāv iespēja, ka Jelgavas pilsētas pašvaldība vienā jaukā dienā vairs nespēs izpildīt savas saistības un var tikt pasludināta par maksātnespējīgu. Un ārkārtīgi būtisks faktors būs nākamā mēra ieinteresētība sakārtot siltumapgādes jautājumus pilsētā neatkarīgi no kāda privātuzņēmuma, bankas vai uzņēmēju kluba interesēm.
Diemžēl ne visi nākamās Jelgavas Domes priekšsēdētāja kandidāti var lepoties ar neitralitāti, bet tie, kas uz to pretendē, varēs mēģināt to pierādīt Siltumtīklu maksātnespējas procesa risinājumā, kam nu, kā izskatās, sākusi sekot vai visa Latvija.
Nenoliedzami, nākamajam Jelgavas mēram ir nepieciešams politiskais atbalsts gan pašā pilsētas Domē, gan arī valdībā un Saeimā. Starp citu, ar pēdējo «zemsaviešu» vadītajai Domei varētu rasties visai nopietnas problēmas. Taču nevajadzētu likt vienādības zīmi starp politisko atbalstu un ekonomiska rakstura saistībām, kas jebkuru vienošanos padara par īslaicīgu. Un kurš var garantēt, ka Andrim Rāviņam neradīsies grūtības nodalīt Rāviņu, baņķieri, un Rāviņu, uzņēmēju kluba prezidentu, no Rāviņa, pilsētas Domes priekšsēdētāja? Un ir vēl arī LZS intereses. Tāpēc jājautā – cik stabila un ilglaicīga būs A.Rāviņa vadītā Jelgavas Domes koalīcija, kuru jau no pirmās dienas sāks plosīt daudzās intereses? Protams, nekas nav mūžīgs, un katra, pat visstabilākā, koalīcija var izjukt jebkurā laikā. Šķiet, biežā Latvijas valdību maiņa to ir pierādījusi, taču nav prātīgi veidot koalīciju, kurā zināmu nesaticību var manīt vēl pirms tās oficiālas izveidošanas.
Nestabilu valdošo koalīciju gadījumā politiski izdevīgāk būs atrasties opozīcijā, un, ja nekas nemainīsies, nākamās Jelgavas Domes opozīcijā atradīsies sociāldemokrāti, kā arī «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» un «Latvijas ceļa» pārstāvji. Un opozīcija šādā variantā nebūs tik raiba kā pozīcija, kas vēl jo vairāk samazina pozīcijas izredzes uz ilglaicīgu pastāvēšanu. It īpaši gadījumā, ja strauji netiks risināta Siltumtīklu problēma.
Un aloties var iznākt visiem, kas uzķērās uz priekšvēlēšanu solījumiem. Pašlaik nav reālu iespēju samazināt siltumenerģijas tarifu. Ja tādas būtu bijušas, ticiet, iepriekšējā Dome to būtu izdarījusi. Arī populistiskais lēmums par tiem pašiem 200 tūkstošiem droši vien būs jāatceļ. Tās nav īstās metodes, ar kurām var atvieglot maksājumu slogu iedzīvotājiem.
Protams, gribētos, lai iepriekšminētajām bažām nebūtu nekāda pamata, lai jaunā Dome īsā laikā atrisinātu STU maksātnespējas problēmu, spētu radīt jaunas darbavietas utt. Taču vairāku Domē iekļuvušo politiķu rīcība īsi pirms vēlēšanām liek šaubīties. Ja tad vēl viņiem pastāvēja risks, ka vēlētāji ar atbalsta trūkumu varētu sodīt populistus, tagad nebiedē it kā nekas. Cerams, arī atbildība, kuru viņi uzņemsies pirmdien.
