Šā gada garāko dienu un īsāko nakti, kurā latvieši izsenis centušies elpot vienā ritmā ar dabu un mēģinājuši atminēt tās spēka kodu, sola īpaši karstu. Varbūt līdzīgi kā tai dziesmiņā par tālo rudeni, kas ar pirkstu galiem jau pieskāries vasarai, mūs sākušas ķert zinātnieku solītās globālās sasilšanas izraisītās anomālijas? Esam pārāk daudz kūpinājuši, smirdinājuši un gandējuši. Tad nu arī lai tiek panna laikā, kas parasti pilns līgana vēja, lietaina drēgnuma un kuplu pujeņu patlaban jau noziedējušo vietā!Taču varbūt karstums šoreiz izdarīs arī ko labu – izvilks pilsētniekus un dzīvokļos aizsēdējušos ciematniekus meklēt veldzi «visās labās jāņuzālēs». Ja vien izdosies kaut pirmajās stundās «neaizliet acis». Tad būtu garantēts piedzīvojums, piemēram, beidzot novērtēt pļavas augu daudzveidību, noreibt no smaržām, dūmakainā saulrieta un ūdens mirguļošanas baltās nakts spocīgajā gaismā.Tomēr, visticamāk, mūsu sētās un pagalmos viss būs pa vecam. Tradicionālos Jāņus sen aizstājis nacionālajām īpatnībām piesātināts pikniks ar lielāku vai mazāku ugunskuru, grilētu gaļu, dzērieniem, kuros krietni pārsniegti alum raksturīgie pieci grādi, skaļu šlāgeri un švaku «līgo, līgo» ierakstu atskaņošanas starplaikos. Jā, droši vien arī rēks un dūmos jauniešu izrādīties atvestie «dampji», kuru spraugās sabāzti pavirši noplēsti ozolzari, un ūdens tā tikai vilinās sakarsušos un apdullušos prātus. Tāpēc būs vien jāiedarbina plāns B un acīm vaļā jāsargā savi mīļie, lai kāds neiedomājas dzēris «pats skriet savu kumeliņu». Vēl tas ir svarīgi. Tikai tad, kad šausminošo reklāmu ar degošām automašīnām, nobrauktām meitenēm, asins peļķēm un līķu ratiem vietā sāks rādīt rasas pielieta zirnekļu tīkla burvību, varēs teikt, ka beidzot esam sākuši piedzīvot īstos Jāņus! ◆
