Pēc 2006. gada marta vecāki, kas saņem bērna kopšanas pabalstu, visdrīzāk, varēs vienlaikus strādāt nepilnu darba dienu līdz 20 stundām nedēļā, atzīst finanšu ministrs Oskars Spurdziņš pēc Satversmes tiesas lēmuma.
Pēc 2006. gada marta vecāki, kas saņem bērna kopšanas pabalstu, visdrīzāk, varēs vienlaikus strādāt nepilnu darba dienu līdz 20 stundām nedēļā, atzīst finanšu ministrs Oskars Spurdziņš pēc Satversmes tiesas (ST) lēmuma.
Pēc triju māmiņu iesniegtās prasības, kurā viņas lūdza izvērtēt aizlieguma vienlaikus strādāt un saņemt bērna kopšanas pabalstu likumību, ST atzina to par neatbilstošu Satversmes 110. pantam un par spēkā neesošu no 2006. gada 1. marta. Tiesa norāda, ka pastāv gadījumi, kad personas nodarbinātība bērna kopšanas laikā ir priekšnoteikums profesionālās kvalifikācijas saglabāšanai vai tās paaugstināšanai.
Līdz nākamā gada 1. martam likumdevējiem jāsagatavo normatīvie akti atbilstoši ST lēmumam. Pašlaik tiek apspriesti vairāki varianti, kas vecākus ar pietiekamiem ienākumiem tomēr mudinātu pirmajā dzīves gadā būt kopā ar bērnu un nestrādāt. Piemēram, tētis vai māmiņa varētu strādāt nepilnu darba laiku un saņemt minimālo pabalsta apmēru vai arī mazāku pabalstu nekā gadījumā, ja viens no vecākiem nestrādātu.
LM pārstāvji uzsver, ka pašreizējā bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas kārtība tika radīta, lai vecākiem kompensētu darbā neiegūtos ienākumus, paliekot ar jaundzimušo, nevis veidot papildu ienākumus. Izstrādājot šo kārtību, tika ņemtas vērā bērna intereses, jo viņam ir svarīgs ciešs kontakts ar vecākiem vismaz līdz gada vecumam.
Pēc LM datiem, patlaban 46 procenti saņem bērna kopšanas pabalstu 50 latu apmērā. Šādu summu maksā personām, kas pirms pabalsta saņemšanas nestrādāja. 16 procentu saņem 56 latus jeb minimālo bērna kopšanas pabalsta summu, 35,5 procenti – no minimālās līdz maksimālajai. Maksimālā summa jeb 392 lati patlaban pienākas 2,5 procentiem bērnu kopšanas pabalsta saņēmēju.
