Pašlaik Jelgavas policijas uzskaitē par klaiņošanu, zādzībām, laupīšanām un citiem pārkāpumiem ir 65 nepilngadīgie. Kārtības policijas nodaļas vecāko inspektori nepilngadīgo noziedzības novēršanas jomā Jeļenu Visocku intervē Gaļina Kudrjavceva
– Mācību gada sākumā policijas darbinieki aktīvi apmeklē skolas. Par kādām tēmām runājat ar skolēniem?
Kā katru gadu, Valsts policija rīko akciju «Drošības dienas skolās». Arī šogad piedāvājam dažādus pasākumus, tie pēc policijas vadības pavēles notiek no 2. septembra līdz 1. oktobrim. Plāni saskaņoti ar izglītības pārvaldēm, lai pasākumi būti bērniem saistoši. Skolu interese ir ļoti liela, tāpēc turpināsim arī visu oktobri. Akcijas gaitā paredzēti pasākumi skolēniem un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem, lai akcentētu drošības jautājumus, veicinātu tiesisko izglītošanu, radītu izpratni par policijas darbu. Katram vecākam ir svarīgi, lai bērns justos droši, tāpēc bērniem jāstāsta par rīcību dažādās situācijās un atbildību likuma priekšā. Sākam jau ar piecgadniekiem un sešgadniekiem, kuriem stāstām par ceļu satiksmes noteikumiem, viņiem arī paredzētas dāvanas – atstarotāji, īpaši tas svarīgi novada bērniem, lai viņus redz autovadītāji. Arī pirmo klašu skolēniem stāstām par ceļu satiksmes noteikumiem, sākumskolēniem – par drošību, pamatskolā – par drošību internetā, atkarības vielām. Ir atsevišķas klases, kur nākam kopā ar ceļu policiju, jo divpadsmitgadnieki var kārtot velosipēdista apliecību. Šie ir īpašie pieprasījumi no klasēm, piemēram, ja lielākā daļa uz skolu grib braukt ar velosipēdu. Ar vecākiem skolēniem runājam arī par vardarbību, par atbildību. Tēmas un tikšanās laikus saskaņojam ar klases audzinātājiem.
– Jelgavā izplatīta tā saukto vīraku smēķēšana. Vai jaunieši ir informēti par to negatīvo ietekmi?
Mums ir lekcijas arī par narkotiskajām vielām. Ja kādai klasei ir īpaša interese, Zemgales reģiona pārvaldē ir darbinieki, kas strādā ar narkotisko vielu apriti, aicinām viņus. Bijuši gadījumi, kad arī vecāku sapulcēs stāstījām par šīm vielām. Ar jauniešiem, kas lieto «ūdenspīpju tīrāmos līdzekļus», strādājam mēs, reaģējot uz izsaukumiem par tiem, kas sēž vai guļ sabiedriskā vietā šo vielu ietekmē. Šogad bija vairāki tādi gadījumi, tiek saukta arī ātrā palīdzība. Man šķiet, ka šogad šī sērga iet mazumā, pagājušajā gadā izsaukumu par tādiem gadījumiem bija vairāk.
– Kā sadalāt funkcijas ar Pašvaldības policijas darbiniekiem, kas strādā ar nepilngadīgajiem?
Mums ir ļoti cieša sadarbība ar Pašvaldības policiju. Valsts policija strādā ar noziedzīgiem nodarījumiem – zādzībām, laupīšanām –, bet alkohola lietošanu, huligāniskās darbības un atrašanos uz ielas pēc pulksten desmitiem vakarā apkarojam kopā. Jelgavas Pašvaldības policija «apkalpo» tikai pilsētas teritoriju, mēs – arī abus novadus.
– Kas visbiežāk informē par nepilngadīgo izdarītajiem likumpārkāpumiem?
To nevar strikti nodalīt. Ziņo gan Pašvaldības policija, gan skolas, iedzīvotāji, vecāki un medicīniskās iestādes. Ja, piemēram, uz ielas tiek pamanīts gulošs jaunietis, kuram palicis slikti pēc alkohola lietošanas, garāmgājēji izsauc ātro palīdzību, bet mediķi paziņo mums.
– Vai vecāki un izglītības iestādes tomēr necenšas noslēpt likumpārkāpumus?
Šādu gadījumu nav bijis. Skolas seko līdzi notiekošajam un ziņo.
– Pēdējā laikā aktualizējies jautājums par vardarbību skolās. Kas ir aktuālākās problēmas Jelgavas izglītības iestādēs?
Nevar teikt, ka mūsu skolās un pagalmos vardarbība nepastāv. 2012. gadā reģistrēti 52 iesniegumi par vardarbību, 36 no tiem bija no skolām. Šogad astoņos mēnešos reģistrēts 21 gadījums, 18 no tiem – skolā. Mācību gads gan vēl tikai sācies, tā ka, iespējams, gadījumu skaits vēl augs. Incidenti gan nav smagi. Nevar arī apgalvot, ka vardarbība vērsta no vecākajiem uz jaunākajiem, tā pastāv arī vienaudžu vidū.
– Vai piekrītat, ka jaunieši dzīvē īsteno datorspēlēs un filmās redzēto?
Neesam to pētījuši, taču, protams, datorspēles ietekmē jauniešu uzvedību. Tāpēc šogad arī kā vienu no tēmām paņēmām «Drošība internetā» – gan par atkarību no interneta, gan par to, kā uzvesties interneta vidē. Vairākas skolas ir pieprasījušas šo tēmu, jo acīmredzot tā tiešām ir aktuāla. Pērn vairāk pieprasīta bija vardarbības tēma.
– Vai jūsu pieredzē ir bijuši gadījumi, kad jaunietis cietis no vardarbības internetā?
Nē. Vienmēr arī atgādinām – ja sākat just, ka kāds cenšas jūs ietekmēt, jāziņo vecākiem. Ja tas nav iespējams – skolotājam, draugam vai draudzenei. Mācām bērniem, lai neklusē.
– Vai nepalielinās to jauniešu skaits, kas izdara smagus noziegumus?
Atsevišķu statistiku pat nepilngadīgajiem, kas izdarījuši kriminālnoziegumu, nevar izdalīt, jo ar noziegumiem nodarbojas dažādas policijas nodaļas. Taču pēc manas pieredzes varu spriest, ka šādu gadījumu skaits tiešām aug.
– Ar ko tas saistīts?
Viss nāk no ģimenes. Ja vecāki ir aizņemti, bērni gandrīz pamesti, viņi sāk meklēt draugus uz ielas. Vajadzīga nauda, lai nopirktu alkoholu, tāpēc jaunieši gatavi izdarīt noziegumu. Vecākiem jārunā ar bērniem – kur šodien bijis, ko darījis, kas ir viņa draugi. Dažreiz runājam ar vecākiem, bet viņi nevar pastāstīt, ar ko bērns draudzējas. Informāciju iegūstam arī no sociālajiem pedagogiem, skolotājiem. Jo bērnam jājūt, ka viņu kontrolē.
– Vai vecāki bieži netic, ka viņu bērns ir pārkāpis likumu?
Bieži šādi gadījumi nav. Jebkura mamma vai tētis aizstāv savu bērnu un uzskata, ka viņš ir labākais, taču pierādījumiem pretī viņi stāvēt nevar.
– Sabiedrībā ir uzskats, ka nepilngadīgie likumpārkāpēji ir no nepilnām ģimenēm.
Visi noteikti ne. Vairāk kļūst to bērnu, kuru vecāki aizbraukuši strādāt uz ārzemēm, bet viņi palikuši ar vecvecākiem vai, piemēram, mātes māsu. Ar katru gadu tādu vairāk. Par šādiem gadījumiem ziņojam bāriņtiesai. Sadarbojamies arī ar sociālajiem dienestiem, ja redzam, ka ģimenei vajadzīga palīdzība.
– Cik no jauniešiem atkārtoti nonāk jūsu redzeslokā?
Ir tādi, kas uzskaitē ir no 14 līdz 18 gadiem. Tas nozīmē, ka četru gadu laikā nevaram viņus noņemt no uzskaites – likumpārkāpumi atkārtojas. Tā gan ir mazākā daļa no visiem. Pēc likumpārkāpuma jaunieši visbiežāk nonāk tajā pašā vidē, tāpēc pārkāpumi arī atkārtojas. Likuma pārkāpšanu gan nevar nosaukt par atkarību.
– Cik no jauniešiem nonāk Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem?
Tādu nav daudz. Pagājušā gada beigās un šā gada sākumā daži gadījumi bija. Tie pārsvarā ir bērni, kas atkārto noziedzīgu nodarījumu, tad tiesa lemj par apcietinājumu. Ir reizes, kad jauniešiem piemēro arī drošības līdzekli apcietinājumu. Piemēram, šogad aizturēti vairāki laupītāji, kuriem tiesa piemērojusi apcietinājumu, bet viņiem tā nebija pirmā reize. Ar smagiem noziegumiem strādā Kriminālpolicija, mēs tikai sagatavojam raksturojumu.
– Vai, jūsuprāt, nevajadzētu mainīt vecumu, no kura iestājas kriminālatbildība?
Nē, nav jāmaina, jo šajā vecumā jaunieši saprot, ko dara. Gan administratīvā, gan kriminālā atbildība iestājas no 14 gadu vecuma. Ja pārkāpumu izdarījis bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, to izskata pašvaldības administratīvo lietu komisija. Viņiem var uzlikt par pienākumu piedalīties sociālās korekcijas programmā, turpināt iegūt pamatizglītību, ja, piemēram, bērns neapmeklē skolu. Tāpat kā pienākumu var uzlikt psihologa vai cita speciālista apmeklējumu.
– Cik Jelgavā aktuāla ir klaiņotāju problēma?
Ik pa brīdim parādās, gan aprūpes centru iemītnieki, gan citi. Aprūpes centri par jauniešu pazušanu ziņo, ja viņi neierodas dzīvesvietā līdz pulksten desmitiem vakarā. Vecāki informē, ja nav nakšņojis, ja neapmeklē skolu, pazaudējis motivāciju. Bet tādu gadījumu, ka bērns būtu pazudis un nav atgriezies, nav bijis. Pārsvarā tie ir klaiņojošie bērni. Ik pa laikam parādās arī jauni klaiņotāji, ja viņiem ir problēmas skolā, ar vienaudžiem vai mīlestība.
– Secināms, ka lielākoties nodarbojaties ar preventīvo darbu.
Jā, tiesa. Skolās šo darbu veicam visu gadu, tikai rudenī aktīvāk. Priecē, ka bērni kļūst tiesiski izglītotāki. Ir bērni, kas uzreiz visu izstāsta vecākiem, kas arī atkarīgs no savstarpējām attiecībām ģimenē.
– Vai jūsu nodaļā pietiek darbinieku?
Nu jau esam sešas. Līdz šim strādājām četratā, bet tagad mums ir divas jaunas kolēģes. Visas štata vietas nokomplektētas. Bija konkurss, pieteicās, mācījās Policijas koledžā. Pēdējā laikā uz policiju nāk sievietes. Viena inspektore no mums aizgāja, jo negribēja vairs strādāt ar nepilngadīgajiem – mums jāstrādā gan ar viņu pašu, gan ar vecākiem un citiem radiniekiem. Un tad kabinetā sēž visa ģimene. Jābūt gandrīz kā psihologam. ◆
