Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu konferencē «Dialogs un saskaņota rīcība» vairākās darba grupās notika īstas «prāta vētras», tostarp par skolas un ģimenes sadarbību.
Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu konferencē “Dialogs un saskaņota rīcība” vairākās darba grupās notika īstas “prāta vētras”, tostarp par skolas un ģimenes sadarbību. Vecāki vēlas, lai tā būtu ciešāka!
Konferencē Jelgavā, spriežot, kā sekmēt audzināšanas darbu un atjaunot brīžam pussabrukušos tiltus starp skolu un mājām, galvas kopā lika vairāk nekā 40 pedagogu, mācību iestāžu direktoru, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Valsts jaunatnes iniciatīvu centra pārstāvji. “No vecākiem kā eksperts tiku pieaicināts vienīgi es,” piebilst Latvijas vecāku apvienības “Visi” vadītājs Kārlis Boldiševics.
Dalībnieki bija gatavi domāt un diskutēt, lai apzinātu un popularizētu tieši pozitīvo pieredzi.
“Darba grupā spriedām par tiesību un pienākumu līdzsvaru skolēniem, pedagogiem un vecākiem. Dialogs var notikt, ja ir vienošanās par kopīgu tēmu, un sadarbība, ja strādā komandā,” pārliecināts K.Boliševics.
Valsts pozīcija
“Runājot par skolas un ģimenes saskarsmi, vēlos aicināt – nemainīsim vērtības pret ērtībām! Ne tikai skola un izglītība, bet arī ģimene joprojām ir nepieciešama klasiska vērtība. Uz to jāvirza sabiedriskā doma, gan izmantojot mācību saturu, gan pilnveidojot pedagogu un vecāku sadarbību, iniciatīvu uzņemoties profesionāļiem,” konferencē pauda Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, akcentējot, ka IZM izveidotajā “Audzināšanas darbības programmas 2007. – 2013. gadam” projektā iekļauts audzināšanas modelis ar vecāku, izglītības iestādes un skolēnu pienākumu un atbildības sadalījumu.
Programma izvirza jautājumus, kurām vērtībām izglītošanā pievēršama īpaša uzmanība, kā sekmēt skolēna pašnovērtējuma darbību un atbildību par saviem sasniegumiem, kādam jābūt klases audzinātāja statusam, kā nodrošināt koordinētu skolotāju, atbalsta personāla un izglītības iestādes vadības, kā arī dažādu institūciju darbību, kāds varētu būt sabiedrības, nevalstisko organizāciju devums. Šie un vēl citi jautājumi norāda uz daudzām sāpīgām problēmām, pašlaik vēl grūti spriest, kad sāksies reālas izmaiņas. Taču runāts tiek!
Katrai pusei savs laiks dārgs
Piedaloties pieredzes stundās (audzināšana, projektu stunda un tiesību pamati), darba grupas dalībnieki secināja, ka audzināšanas darbā jāpiedalās katram, ievērojot caurviju principu visā mācību procesā. Nepieciešams organizēt vecāku izglītošanu, ko paredz Bērnu tiesību aizsardzības likums, pašvaldībai vai skolai rīkojot informatīvās dienas un iesaistot mātes un tēvus brīvprātīgā darbā ar citiem vecākiem.
Pieredzes apmaiņas ziņā dalībnieki sprieda, ka svarīgas vecāku interaktīvās sapulces un darbs grupās kopā ar bērniem. Tāpat nepieciešams sazināties ar ģimeni, ja skolēns guvis panākumus, bet eklases izveide, kur uzrādītos gan kavētās stundas, gan atzīmes, sadarbības veicināšanā būtu liels palīgs. To apstiprina arī K.Boldiševics: “Tiem vecākiem, kuriem svarīgas skolēnu sekmes un apmeklētība, tas lieliski noder. Jācer, ka šis pakalpojums ar laiku kļūs nenozīmīgs ģimenes budžetam un to izmantos arvien vairāk vecāku. Lai arī pastāv bažas par vecāku vēl lielāku attālināšanos no skolas, jaunās tehnoloģijas un jaunā sistēma varētu atvieglot mūsu dzīvi. Galvenais, lai vecākiem būtu interese un vēlme sadarboties ar bērnu klases audzinātāju un mācību priekšmetu skolotājiem.”
Vēl izglītības darbinieki un K.Boldiševics uzskata, ka pedagogiem jābūt tiesībām apmeklēt ģimeni, kā arī jāievieš izglītības pakalpojumu līgumu slēgšana vidusskolā.
“Katrai iesaistītajai pusei savs laiks dārgs, tādēļ skaidri jāapzinās, ko sagaidām no skolas un pedagogiem, lai mūsu bērni iegūtu labu izglītību un būtu drošībā. Visaktuālākie ir mācību iestādes iekšējās kārtības noteikumi un to ievērošana. Sadarbībā paaugstināma atbildība. Vecākiem noteikti patiktu, ja viņus informētu arī tajos gadījumos, kad bērnam izdevies kaut kas labs, nevis tikai lai paziņotu slikto,” pārliecināts K.Boldiševics, kopā ar pārējiem darba grupas dalībniekiem apņemoties ieguldīt laiku panākumos, nevis emocijās.
