Vecpilsētas ielas svētkos pievērš uzmanību vēsturiskajai Jelgavai
«Tik daudz tiek diskutēts par to, kas nopostīja Jelgavu – krievi vai vācieši. Bet svarīgākais ir tas, ka vecā pilsēta netika atjaunota. Karā cieta arī Leipciga, Drēzdene vai Ķelne, taču šīs pilsētas atjaunoja, tagad tajās var just vēstures elpu,» uzrunājot Vecpilsētas ielas svētku apmeklētājus, atzina vēsturnieks Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs. Viņš līdz ar citiem ekspertiem runāja gan par vēsturi, gan par iespējamām pilsētas attīstības vīzijām. Taču ielā mītošie uzņēmēji atzīst, ka viņiem grūtības sagādā daudz ikdienišķākas problēmas – apkārtējais kontingents un darbinieku trūkums.
Ar vadmotīvu «Ieklausies vēstures soļos» sestdien aizritējuši Vecpilsētas ielas svētki. To apmeklētājus priecēja kultūras aktivitātes un amatnieku tirdziņš. Interesentiem tika dota iespēja iegādāties kalēju, rokdarbnieku, maizes cepēju, pinēju un kokgriezēju darinājumus, izkalt svētku monētu.
Maina gan ēkas, gan ielas
Paralēli izklaidējošai daļa notika arī izglītojošā. «Ir svarīgi runāt par vēsturi. Pašlaik dzīvo vairākas paaudzes, kas nav redzējušas, kāds bija vecās Jelgavas tēls pirms Otrā pasaules kara. Tiem, kas to ir redzējuši, ir jau pāri 80 gadiem, tas nozīmē, ka drīz pienāks laiks, kad nebūs neviena cilvēka, kas redzējis pirmskara pilsētu,» atzīst G.Kurlovičs.
Bijušais Jelgavas pašvaldības izpilddirektors pārliecināts, ka daļa koka māju īpašnieku cenšas panākt, lai vēsturiskie objekti nosviltu, nevis rūpējas par tiem: «Grūtības sagādā arī informācijas trūkums – objekti ir saglabājušies, bet ziņu par tiem ļoti maz. Pilsētā pēc Otrā pasaules kara tapa tipiska padomju laika apbūve, arī ielu risinājums ir mainīts.»
Jāpiebilst, kā arī Vecpilsētas iela savu nosaukumu ieguva tikai pagājušā gadsimta otrajā pusē, iepriekš tā bija Lielās ielas posms.
Piemērs – Kalnciema kvartāls Rīgā
Par studentu redzējumu Vecpilsētas ielas pārvērtībām stāstīja arhitekte un Ozolnieku novada Domes deputāte Aija Ziemeļniece. Idejās lielākoties dominēja iekšpagalmu ar rekreācijas zonām izveidošana, izstāžu un semināru telpu izbūve, vienā no projektiem studenti piedāvā izveidot vēl vienu ieliņu, kas savienotu Dobeles un K.Barona ielu, lai paplašinātu tā sauktās vecpilsētas teritoriju. Netālajā ādas fabrikā studenti rosina izbūvēt retro viesnīcu, šo ideju gan kuplā skaitā sanākušie apmeklētāji Jelgavas Pensionāru biedrības zālē, kur notika lekcija, uzņēma ar lielu skepsi.
Studentu ideju īstenošanai netic arī arhitekts Pēteris Blūms, kas ir eksperts tieši koka apbūvē. «Atzīstos – par Jelgavu zinu maz. Pirms tam esmu lasījis jelgavnieka Gunāra Jansona pētījumu, ko viņš rakstīja 1981. gadā. Arī viņš piedāvāja vīzijas, taču neviena vārda nebija par to, kā telpas padarīt apdzīvojamas. Studenti jākonfrontē ar šīs vietas iedzīvotājiem, viņiem jārunā ar ēku īpašniekiem, vai vispār piekritīs iesaistīties projektu īstenošanā. Varbūt īpašnieki neļaus nojaukt to žogu, kas traucē ideju īstenošanai,» ass savā kritikā ir P.Blūms.
Arhitekts kā pozitīvu attīstības piemēru min Rīgas Kalnciema ielas kvartālu, kas uzposts, pateicoties divu brāļu iniciatīvai. «Nevar teikt, ka Jelgavas vecpilsētā nekas nenotiek. Uzņēmēji, kas kaut ko dara, to īsteno, vadoties pēc savas sirdsapziņas. Galvenais noticēt, ka tur kaut kas ir. Kalnciema kvartālā trīs gadu laikā atjaunoti namu jumti un uzpostas ielas fasādes, kas tagad rada pavisam citu priekšstatu, un sākās kustība. Ja pati skaistākā sieviete būs apvēmusies un netīra, jums taču viņa nešķitīs pievilcīga?» retoriski jautā un uz rīcību mudina koka namu eksperts.
Vajadzīgs darbs un nodokļu atlaides
Vecpilsētas ielas 5. mājas un frizētavas īpašniece Edīte Krūmiņa, kura līdz ar citiem namīpašniekiem svētku laikā saņēma Jelgavas Latviešu biedrības pateicību, atzīst – pēc ēkas atjaunošanas problēmas sagādā vienīgi kontingents, kas dzīvo vecpilsētā. Vietējie bieži lietojot alkoholu un diedelējot naudu.
«Svētki bija ļoti jauki. Izdevās īsts veco jelgavnieku saiets,» uzņēmēja pārliecināta, ka iesāktā tradīcija noteikti jāturpina. Viņa gan ir visai skeptiska par to, ka tuvāko gadu laikā varētu īstenot kādu no studentu vīzijām, jo sākumā esot jāpārdzīvo eiro ieviešana un jāsakārto īpašumtiesību jautājumi, jo daudzi ēku saimnieki par koka būvēm neliekas ne zinis. «Kaimiņš saka – mums varētu dot nodokļu atlaides,» vienu no iespējām atbalstīt vēsturisko namu īpašniekus min E.Krūmiņa.
Kafejnīca «Pie mednieka» E.Krūmiņas frizētavai kaimiņos atrodas septiņus gadus. «Ja nebūtu pašvaldības atbalsta, šīs ielas droši vien vispār nebūtu,» pārliecināts krodziņa īpašnieks Vladimirs Nedaškovskis. Lai arī strādā patālu no centra, par klientu trūkumu viņš nesūdzas, kaut viegli nav. «Jādod cilvēkiem darbs. Bet daudz ir arī tādu, kas negrib strādāt, tā ir lielākā uzņēmēju problēma,» krodziņa īpašnieks uzskata, ka tā skar visus komersantus neatkarīgi no atrašanās vietas. ◆
