Lai arī par skolēnu nodarbinātības pasākumu vasaras brīvlaikā otro posmu nav saņemta izsmeļoša informācija, anketās un sarunās ar darba devējiem atklājas interesanta aina.
Lai arī par skolēnu nodarbinātības pasākumu vasaras brīvlaikā otro posmu nav saņemta izsmeļoša informācija, anketās un sarunās ar darba devējiem atklājas interesanta aina.
Kopā piedāvājām 326 darba vietas, 427 skolēniem diemžēl nācās palikt “aiz strīpas”, taču tas nenozīmē, ka šie bērni nevarēja vasarā strādāt, jo daudzi uzņēmumi piedāvāja darbu neatkarīgi no NVA projekta.
Skaitļi liecina, ka NVA nodarbinātības pasākumā šovasar piedalījās 109 puiši un uz pusi vairāk (217) meiteņu. To varētu izskaidrot ar situāciju sabiedrībā. Zēni ir pasīvāki, un tam pietiekami dziļas saknes, ko nepieciešams mainīt jau ģimenē.
Darba vietas vasarā bija sarūpējuši dažādi uzņēmumi. Patīkami, ka šo iespēju nodrošināja arī vairākas pašvaldības, jo tas ir viens no labākajiem veidiem, nodarbinot savus skolēnus. Diemžēl daudziem bērniem lauku darbi šķiet pārāk sarežģīti. Tas parāda – ģimenēs netiek mācīts strādāt.
Zemnieku saimniecības būtu gribējušas skolēniem maksāt par padarīto, bet tas ir diskutējams jautājums. Darba devēji priecātos, ja nākamgad atgrieztos tie paši bērni, kas iepazinuši pienākumus un darba vidi, jo tad strādāšana būtu produktīvāka, taču uz to iespējams paraudzīties no citas puses – tas ir ieguvums, ka bērns apgūst ko jaunu.
Bijušas arī darba vietas, kur skolēni gan laika apstākļu, gan fiziskā noguruma dēļ nav varējuši nostrādāt visu mēnesi, taču galvenokārt bērni savus pienākumus pildījuši apzinīgi.
Iespēju strādāt skolēni vērtējuši kā ļoti pozitīvu. Tas ļāvis viņiem sajusties pieaugušiem, jo tika slēgts darba līgums.
Bērniem bija svarīgi nopelnīt, taču interesanti, kā darba laikā šajā ziņā mainījusies viņu vērtību skala – ja sākumā skolēni naudu vēlējās tērēt izklaidēm, tad beigās viņi to ieguldīja daudz praktiskākās lietās. Tas vērtējams pozitīvi, jo ir vienkārši, ja naudu iedod vecāki.
Viens no pasākuma mērķiem bija iemācīt skolēniem izrādīt savu iniciatīvu – arī pats vari iet un meklēt darbu. Tā tiek celta pašapziņa. Bērni, kas pastrādājuši vienreiz, to noteikti gribēs atkārtot.
Interesanti, ka lielākā daļa vasaras darbu nesaista ar profesijas izvēli, kas vēlreiz atklāj – viņiem būtiskāk šķitis nopelnīt. Tomēr nākotnē lielāku nozīmi piešķirsim brīvprātīgo darbam, liekot saprast, ka ne par visu obligāti jāsaņem nauda. Skolēniem būs iespējas apgūt jaunas lietas un strādāt humānu apsvērumu dēļ.
