Līdz 31. decembrim 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība aicina iesniegt pieteikumus apbalvošanai ar «1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi». Biedrība aicina būt rosīgākiem visu pašvaldību, nevalstisko organizāciju vadītājiem, bijušajiem Latvijas Tautas frontes darbiniekiem. Pirms gada, tuvojoties Lāčplēša dienai, ar līdzīgu aicinājumu pie Latvijas iedzīvotājiem vērsās Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, kas saskaņā ar likumu vienlaikus pilda arī 1991. gada barikāžu piemiņas zīmes valdes priekšsēdētāja pienākumus. Toreiz Saeima pagarināja pieteikšanas termiņu uz vēl vienu gadu. Drīz būs pagājis arī šis laiks, bet apbalvoto skaits audzis par apmēram tūkstoti – rezultāts nav gaidītais. Ja ilgi taisās Diemžēl palēninājies arī pieteikto personu apbalvošanas process. Dzirdēts, ka tai jābūt svinīgai, varbūt pat ar Saeimas priekšsēdētāja piedalīšanos. Taču rezultāts ir tāds, ka vismaz Jelgavā pēdējos gados apbalvošana nav notikusi. Biedrības valdes priekšsēdētājs un 1991. gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais bilst, ka šī piemiņas zīme ir vienīgais mūsu valsts apbalvojums, kuru piešķir arī pēc nāves un nodod glabāšanai tuviniekiem. Laiks dara savu, bet gribētos gan, ka savas 1991. gada varonības novērtējumu no valsts cilvēks saņemtu vēl šajā saulē. Skaits ir vismaz divkārt lielāksBarikādes ir brīvas un demokrātiskas Latvijas atjaunošanas simbols. Tā iedzīvināšanai 1996. gadā tika nodibināta «1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīme». Ar Latvijas Republikas Saeimas 1999. gadā pieņemto likumu tā no sabiedriskās organizācijas apbalvojuma pārtapa par valsts apbalvojumu. Līdz šā gada novembrim apbalvojums piešķirts vairāk nekā 21 tūkstotim cilvēku. Pēc muzejā veiktajiem aprēķiniem, uz barikādēm varēja būt apmēram 35 – 45 tūkstoši cilvēku (tā laika valsts neatkarības pretinieki padomju armijas pārstāvji minējuši vēl lielāku barikāžu dalībnieku skaitu). R.Zaļais piebilst, ka savulaik 1991. gada notikumos iesaistīto vārdi bija zināmi, taču augusta puča dienās daudzus sarakstus iznīcināja, jo pastāvēja draudi, ka padomju varas noturēšanās gadījumā pret šiem cilvēkiem varētu īstenot represijas. Protams, barikāžu dalībnieku atmiņā pārdzīvotais nav pagaisis. Droši vien pietrūkst kāda sīkuma, lai visdrīzāk jau ģimenēs bērni, mazbērni iesniegtu pieteikumu par savu tuvinieku. Šādu dokumentu sastādīt ir vienkārši – jāuzrāda vien personas kods, adrese, vēlams arī telefons un pāris rindiņu par to, kur un kā cilvēks darbojies barikādēs vai arī 1991. gada augusta puča notikumos. Pieteikumi rakstāmi brīvā formā, sūtāmi pa pastu vai nododami 1991. gada barikāžu muzejā (Krāmu ielā 3, Rīgā, LV-1050), vai arī sūtāmi uz Latvijas Republikas Saeimu.
