Turpinām «Autoparkā» nesen sākto tēmu par biodegvielu, precīzāk – par īpatnībām biodīzeļa lietošanā.
Turpinām “Autoparkā” nesen sākto tēmu par biodegvielu, precīzāk – par īpatnībām biodīzeļa lietošanā.
Pēc nesenās publikācijas, aplūkojot eksperimentu, kura gaitā ar biodīzeli tika darbināts 1992. gada izlaiduma “fordiņš”, šo rindu autora uzmanību piesaistīja dažas internetā izteiktās (kaut arī anonīmās) atsauksmes, piemēram, par nepieciešamību pirms biodīzeļa lietošanas pārregulēt degvielas piegādes sistēmu.
Mēģinot tālāk šķetināt ar vēl joprojām visai inovatīvo izstrādājumu biodīzeli saistītos noslēpumus, “Autoparks” sazinājās ar autolietu speciālistu no zinātnieku aprindām – Rīgas Tehniskās universitātes Autotransporta institūta lektoru Gundaru Zalcmani. Pēc laboratorijas eksperimentos novērotā Zalcmaņa kungs zināja teikt, ka biodīzelim ir salīdzinoši ļoti vāja aukstumizturība. Pētījumi ļāvuši konstatēt, ka problēmas ar motora iedarbināšanu rodas jau tad, kad termometra stabiņš ir dažus grādus virs nulles. Taču mācībspēks uzsver, ka pirms biodīzeļa iepildīšanas automobiļa tvertnē nav nepieciešams pārregulēt motora barošanas sistēmu. Toties pilnīgi pašsaprotama ir patēriņa palielināšanās. “Tas ir normāli,” skaidro lektors, “siltumspēja biodegvielai tomēr ir mazāka, līdz ar to patēriņa kāpums uz katriem 100 nobrauktajiem kilometriem par litru, diviem vai pat mazliet vairāk atkarībā no motora tilpuma ir pašsaprotama parādība.”
Salīdzinot tādus plaši lietotus degvielas veidus kā benzīns un gāze, bieži tiek minēta atšķirība, ka benzīns uz cilindra sieniņām veido plānu eļļojošu kārtiņu. Līdzīgi mēdz salīdzināt arī parasto dīzeļdegvielu un biodīzeli, kas “sausuma” dēļ, nonākot saskarē ar gumijas detaļām, tās pastiprināti bojā. “Vismaz daži vācu autoražotāji piedāvā izturīgākas gumijas detaļas spēkratiem, kas tiek darbināti ar biodīzeļdegvielu (lieki teikt, ka tās ir arī dārgākas – red.),” stāsta Zalcmaņa kungs. “Diemžēl šo rezerves daļu ekspluatācijas laiks ir vien trīs gadi, tādēļ var tikai minēt, cik ilgi, ikdienā lietojot biodīzeli, kalpos tā saucamās “parastās” detaļas.
Vēl jāņem vērā, ka, pastāvīgi darbinot auto ar biodīzeļdegvielu, mainās motoreļļas viskozitāte, šā iemesla dēļ dzinējā jālej biezāka eļļa. Tātad, ja pierasts pie 10W40, regulāri uzpildot biodīzeli, jāizvēlas 15W40, kas pēc dažu tūkstošu kilometru nobraukuma kļūs mazliet šķidrāka.” Uz jautājumu par noteiktu automobiļu marku piemērotību to darbināšanai ar biodīzeli, mācībspēks norāda, ka vismaz teorētiski kopš deviņdesmito gadu beigām ražotajiem automobiļiem jābūt piemērotiem darbināšanai ar biodīzeli, taču tas ir tikai teorētiski, tādēļ pilnīgas pārliecības par to nevar būt, viss atkarīgs no auto modeļa un tā izgatavotāja norādījumiem. Viens sīks, taču vērā ņemams “knifs” – šis degvielas veids ir arī gana naidīgs automašīnas virsbūves krāsai. Tāpēc, ja kaut piliens biodīzeļa nokļūs ar to saskarē, jārēķinās, ka krāsojums tiks mazliet bojāts.
Vēl par biodegvielu – kādā no nākamajiem “Autoparkiem”.
