Divu nedēļu laikā vēl nav izdevies pilnvērtīgi atpūsties. Pagājušās brīvdienas pavadīju jaunatnes olimpiskajās spēlēs Ventspilī. Mājās atgriezos tikai svētdienas vakarā. Pirmdiena pagāja, apkopojot rezultātus, panākumus un arī zaudējumus.
Divu nedēļu laikā vēl nav izdevies pilnvērtīgi atpūsties. Pagājušās brīvdienas pavadīju jaunatnes olimpiskajās spēlēs Ventspilī. Mājās atgriezos tikai svētdienas vakarā. Pirmdiena pagāja, apkopojot rezultātus, panākumus un arī zaudējumus. Pašvaldības sanāksmē informēju par mūsu sasniegumiem. Secinājām, ka esam pat pārpildījuši izvirzītos uzdevumus. Ja netiktu anulēti džudistu rezultāti, izdotos pārsniegt izcīnīto medaļu skaitu. Problēmas radās tādēļ, ka šā sporta veida federācija vēlējās, lai akreditācija spēlēm notiktu pēc viņu principiem, nevis ievērojot Sporta sacensību aģentūras noteikumus, kas reģistrāciju visiem paredzēja veikt elektroniski. Tādējādi Rīgas džudo komanda vispār nebija akreditējusies – 40 sportistu cīnījās neatļauti, ko pieļāva arī sacensību galvenais tiesnesis. Domāju, federācija par to saņems pienācīgu sodu.
Pirms olimpiādes secinājām, ka mums šajā vecuma grupā ir maza “bedre”. Pirmo reizi pašvaldību kopvērtējumā ņēma vērā izcīnītās medaļas, tādēļ summā neizskatāmies tik labi. Pieaugušo olimpiādē vērtēja arī pārējās vietas līdz sestajai. Tagad mazie pagasti, kas piedalās ar saviem sportistiem, medaļas neizcīna, bet iekļūt sešiniekā ir liels gods. Diemžēl tas netiek ņemts vērā. Manuprāt, svarīgākie nav rezultāti, bet gan masveidība, jo bērni tādos svētkos tikai iegūst. Tas arī ir zināms garants, ka viņi paliks savā sporta veidā un rezultāti augs.
Otrdien sākām apjēgt, ka sestdien būs pilsētas lielā sporta diena. Intensīvi strādājām visu nedēļu. Bija ļoti daudz darba ar reklāmu un apzināšanu, kāda mums šī diena būs. Tikos ar sporta veidu un klubu pārstāvjiem, kas palīdzēs īstenot pasākumu programmu. Žēl, ka Jelgavas Pilsētas svētkos nestartēs mūsu labākie basketbolisti, jo šodien Rīgā atklāj strītbola sezonu.
Tās pašas dienas vakarā paspēju aizbraukt pamakšķerēt uz ezeru Dobeles rajonā. Pāris karpiņas noķēru. Laika apstākļu straujo pārmaiņu un ļoti agrā pavasara dēļ, kad marta vidū temperatūra pacēlās virs 20 grādiem, zivīm, šķiet, mazliet “šīberis aizbraucis” – nav īpašas copes. Viss, kas notiek dabā, atsaucas arī uz spurastēm un to nārstu. Ja ir nedaudz veiksmes, kaut ko var noķert. Tomēr svarīgākas ir izjūtas, kas gūtas, pavadot laiku pie dabas.
Visu nedēļu tikos ar treneriem un klubu vadītājiem. Strādājam pie pilsētas sporta attīstības programmas, kuru plānojam prezentēt pašvaldībai jau oktobra vidū. Cenšamies izzināt un analizēt problēmas un vajadzības katrā sporta veidā.
Bija interesanta tikšanās ar stājhokejistiem. Zēni pateicās par sadarbību. Secinājām, ka šeit nav Kanāda, kur startē pat stājhokeja čempionāts. Būtu ļoti labi, ja pašvaldības un Paralimpiskā komiteja palīdzētu šiem puišiem – lai viņi, par spīti saviem trūkumiem, spētu priecāties par dzīvi un arī nest gan Jelgavas, gan Latvijas vārdu pasaulē.
Piektdien pirkām ziedus un noformējām halli, lai jelgavniekiem sporta diena būtu īsti svētki.
Darba maratons beigsies sestdienas vakarā. Pie manis atbrauks ciemiņi, sarīkošu nelielus dārza svētkus. Cerams, vēl paspēšu nopļaut zāli. Ja nedēļa izdevusies laba, svētdien nedaru neko. Pagājušajās brīvdienās mājās nebiju, tādēļ svētdienu pavadīšu kopā ar ģimeni. Ceru, ka nākamnedēļ pilsētas vadība man iedos pāris brīvdienu. Pilsētas svētku gājienu uzticēšu kolēģiem un aizbraukšu uz Ālandu salām pamakšķerēt.
