Dzejas dienu nedēļa ar Jelgavu saistītajiem dzejniekiem šogad bijusi notikumiem bagāta – fakts, ka par gada labāko dzejas grāmatu atzīta Kārļa Vērdiņa «Es» (atcerēsimies, ka autors savulaik mācījies 4. vidusskolā un arī tagad mūsu pilsētā nav rets viesis), jau vien ir ko vērts. Sagaidījām arī veselu birumu jaunu izdevumu.
Pirmdien sabiedrības vērtējumam tika nodots Eduarda Aivara krājums «Sāras mīlestība», Raiņa dzimšanas dienā – 11. septembrī – notika dzejnieku kluba «Pieskāriens» kopkrājuma «Zemgales vācelīte» atvēršanas svētki, bet sestdien bija pienākusi kārta kluba dalībnieces Veras Roķes grāmatai «Zeme zied».Tā ir pirmā V.Roķes grāmata, bet viņas dzejoļi atrodami arī abos «Pieskāriena» kopkrājumos – pagājušajā gadā izdotajā «Skaņa pār Lielupi» un jau minētajā «Zemgales vācelītē».V.Roķe atklāja, ka dzejoļus rakstījusi jau bērnībā, bet tie bijuši vairāk skolas sienas avīzei domāti. Tad ilgu laiku bijis klusums, līdz deviņdesmitajos gados pēc smagiem pārdzīvojumiem ģimenē viņa atsākusi rakstīt. Autore precīzi atceras, ka tas bijis 1998. gads, kad atvēries «tāds kā pārpilnības rags, kad vajadzējis izlikt savu dvēseli».Domas par publicēšanos gan nav bijis līdz brīdim, kad kluba «Pieskāriens» vadītāja Rasma Urtāne, izlasot V.Roķes darbus, teikusi, ka laiks domāt par krājumu. Jaunajai grāmatai «Zeme zied» māksliniecisko noformējumu veidojusi pati autore, kas pēc profesijas ir keramiķe.Grāmatas atvēršanas pasākumā Jelgavas Latviešu biedrībā V.Roķe lasīja dzeju no jaunās grāmatas, kur dominē dabas un mīlestības lirika, skarta arī mūsu pilsētas Jelgavas un Lielupes tematika, kā arī garīgā joma – kā uzskata autore, dzejotprasme viņai nākusi kā «dāvinājums no augšas».V.Roķes pūrā ir arī bērnu dzejoļi, un ir cerība izdot dzejas krājumus bērniem. Top jaunas vārsmas arī pieaugušo auditorijai.
