Ikvienam pagasta vai pilsētas iedzīvotājam ir tiesības piedalīties savas pašvaldības padomes vai domes sēdēs. Diemžēl cilvēki šo iespēju izmanto ļoti reti.
Ikvienam pagasta vai pilsētas iedzīvotājam ir tiesības piedalīties savas pašvaldības padomes vai domes sēdēs. Diemžēl cilvēki šo iespēju izmanto ļoti reti.
Lai arī klātbūtne sēdēs ļautu iedzīvotājiem izvērtēt deputātu darbu un vajadzības gadījumā ātrāk reaģēt uz lēmumiem, rajona Padomes izpilddirektore Irēna Škutāne atzīst, ka uz padomes sēdēm Jelgavā iedzīvotāji nebrauc. Vienkāršāk viņiem būtu apmeklēt vietējo pašvaldību sēdes, taču arī tur viņi neesot bieži viesi. Bet – vai vari būt viesis arī tad, ja neesi lūgts?
Aizrāda par patvaļīgu ierašanos
Pēc starpgadījuma Zaļenieku pagasta Padomes augusta sēdē priekšsēdētājs Ojārs Briedis no sēžu zāles izraidīja arodvidusskolas direktori Viju Cīruli.
– Tas patiesi bija nesaprotami. Es, zinot tiesības, devos uz sēdi, lai klausītos, ko deputāti spriež. Cilvēki jau tā maz iesaistās šajā procesā un tāpēc ir neinformēti par lietām, kas noris pašvaldībās. Taču mana centība neattaisnojās. Ieejot kabinetā, deputāti laipni ar mani sasveicinājās un aicināja apsēsties pie galda. Es gan atteicos, jo zināju, ka vienkāršam cilvēkam nav tiesību sēdēt pie viena galda ar deputātiem. Taču pēc otrā uzaicinājuma apsēdos. Kad ienāca priekšsēdētājs, viņš vaicāja, kas man te meklējams, un palūdza telpu atstāt. Savu rīcību viņš pamatoja ar to, ka iepriekš pie sekretāres nepieteicos un vēl sēdēju pie galda.
Par savu klātbūtni jāinformē
Zaļenieku pagasta Padomes priekšsēdētājs Ojārs Briedis skaidro, ka Vija Cīrule savu ierašanos nebija iepriekš pieteikusi:
– Nav jau nekādu problēmu, cilvēki var nākt uz sēdēm, bet par to ir jāinformē sekretāre. Tāpēc šajā gadījumā ir noticis pārkāpums. Vēl jo vairāk tāpēc, ka direktore bija apsēdusies pie deputātu galda. Es gan neteiktu, ka tas bija izraidījums, drīzāk aizrādījums. V.Cīrule apvainojās un no telpas izgāja. Vēlāk pārpratumu atrisinājām un es aicināju viņu atpakaļ.
Priekšsēdētājs stāsta, ka pagastā ļoti reti cilvēki nolemj piedalīties sēdēs:
– Parasti tas ir saistīts ar kādu viņus interesējoša jautājuma izskatīšanu. Tāpēc arī iepriekš jāpiesakās, lai mēs zinātu, par ko cilvēks vēlas runāt. Klausīties jau varētu jebkurš, bet runāt gan ne.
Likumus pārkāpt nedrīkst
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore juriste Jautrīte Briede skaidro, ka padomju darbību nosaka likums «Par pašvaldībām», kura 26. pantā nepārprotami teikts, ka domes un padomes sēdes ir atklātas.
– Tātad tajās drīkst piedalīties ikviens vēlētājs. Jautājums varētu būt par kāda cita pagasta cilvēku – tad gan deputātiem ir jāvienojas. Taču nekādā gadījumā iedzīvotājiem nav iepriekš jāpiesakās, ja viņi vēlas vērot deputātu darbu. Citādi ir, ja cilvēks grib, lai tiktu izskatīts viņa jautājums, – tad tas jāiesniedz pašvaldībai, bet par savu ierašanos nav jāinformē. Jāpaskaidro, ka, piedaloties sēdē, vēlētājiem nav tiesību izteikties – viņi gan var deputātiem lūgt vārdu, bet tad jārēķinās ar deputātu iespējamo noraidījumu, – saka Jautrīte Briede.
Tikai izņēmuma gadījumos, ko nosaka likums, deputātiem ir tiesības sēdi pasludināt par slēgtu. Citādi izraidīšana ir uzskatāma par nopietnu likuma pārkāpumu. Juriste atzīst, ka pret to ir ļoti grūti cīnīties un tikai atkārtota likuma pārkāpuma gadījumā iedzīvotāji var ziņot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas tālāk informēs valdību un lems par pašvaldības patvaļu.
– Likumi ir izdomāti tāpēc, lai mēs tos ievērotu. Un, ja reiz ir noteikts, ka vēlētājiem ir tādas tiesības, tad deputāti nedrīkst rīkoties citādi, – uzsver juriste.
