Pārdomas par Sprudzāna kunga rakstu «Korporatīvisma lokā» («ZZ», 20.10.2001.).
Pārdomas par Sprudzāna kunga rakstu «Korporatīvisma lokā» («ZZ», 20.10.2001.)
Cien. kungs, no tā, ka vārāt biezāku putru, garšīgāka tā diemžēl nekļūst. Jūs aizmirstat, ka a/s «Jelgavas Cukurfabrika» ir privāts uzņēmums. 1998. gada 6. oktobrī, kad bija pieņemts Enerģētikas likums, mēs bijām pilnīgi izpirkuši valsts daļu. Diemžēl ar pamatīgu apgrūtinājuma nastu, kuru akcionāri jau ir izmaksājuši.
Man jums un visiem lasītājiem jāatgādina mūsu statūtu 2.1. punkta pēdējais teikums «Lai apmierinātu dibinātāju un akcionāru intereses.» un 3.10. punkts «Valsts neatbild par sabiedrības saistībām un sabiedrība neatbild par valsts saistībām.». Šinī gadījumā Dome ir valsts, un tas, ko viņi dara, pareizi vai nepareizi, ir viņu problēma un, ja viņi nestrādās vēlētāju interesēs, tā arī ir viņu problēma.
Jums ir interesants spriedelējums: Energolikums pieņemts 1998. gadā, bet aprēķinus it kā nepareiza tarifa dēļ ņemat no 1994. gada. Turklāt pats atzīstat, ka maksa par apkuri bija normāla – Ls 9 par gigakaloriju –, bet iekasējums veidoja Ls 12,70. Kas tad bija vainīgs, ka Siltumtīkli laikus nemaksāja par patērēto siltumu? Likums noteic soda sankcijas, vai tad mēs, akcionāri, tagad vainīgi?
Jūs pārmetat Ilmāram Krūmam par ziņojumu tiesvedībai, it kā viņš aizstāvēja Cukurfabrikas intereses. Vajag ņemt vērā, kad tā jezga bija sākta un kad tā tiek atrisināta. Tā sākās pirms vēlēšanām, kad vajadzēja kompromitēt pretējo partiju pārstāvjus, bet tiesa šo lietu izskatīja pavisam citos apstākļos, un ar laiku cilvēkam arī sirdsapziņa pamostas.
Jūs skaitāt naudu mūsu kabatā un apgalvojat, ka var redzēt, cik bagāta tā Cukurfabrika, bet vēl krāpj Siltumtīklus. Cienījamais kungs, no tiem 10 miljoniem vispirms un obligāti jāsamaksā nodokļi, jānorēķinās par cukura ražošanu. Pēdējos divos gados mūsu peļņa nav bijusi pāri miljonam. Tātad 1,28 milj. latu mums jau ir bankrots, nerunājot pat par dividendēm. Mums nebūtu iespēja sagatavot rūpnīcu nākamajam darba gadam. Vai Jūs domājat, atkal tā nasta jāuzveļ zemniekiem, kas nekad nevar laikus saņemt maksu par cukurbietēm? Ar katru gadu tā paliek mazāka.
Jūs varat H.Veģeri kaunināt, cik uziet, bet viņš ir tikai akcionāru ievēlēta persona, un, ja viņš nepildīs akcionāru intereses, vai tad viņš būs tanī vietā? Diez vai. Cita runa, ka H.Veģeris kā Domes deputāts nu jau otro sasaukumu ir atbildīgs par to, kas notiek ar Siltumtīkliem; kāpēc pilsētā tagad būtu vajadzīgs investors no citurienes; kur radusies mistiskā summa 7 miljoni, kas vajadzīga Domei, kad ir skaidras kredītu atmaksas iespējas (publicētas Jelgavas Domes informācijas lapā 2000. gada janvārī). Piemēram, 2001. gadā «Latvijas gāzei» jāsamaksā 200 tūkstoši latu, Pasaules Bankai – 651 tūkstoši, «prezentos» – arī 639 tūkstoši.
Lūk, lēti kredīti! Un tagad no tiem 12 miljoniem 100 tūkstoši tika ieguldīti Pārlielupes siltuma trasēs, bet maksājot grib padarīt visus solidārus. Tāpēc iznāk, ka Cukurfabrika pārdod siltumu par Ls 9,40, bet patērētājiem jāmaksā Ls 22. Vai tas ir godīgi? Domāju, ka ne. Izeja jāmeklē Domei. Viņi ir atbildīgie par visu, kas notiek pilsētā. Ja to nedarīs Dome, gribot negribot Pārlielupē patērētājiem būs jāmeklē pašiem savs risinājums.
