Viss mazliet baisais jau labu laiku man šķiet interesants. Varbūt jokaini skan, bet dažkārt esmu atradis domubiedrus naksnīgām pastaigām mežiņos, kur cits pie cita izkārtoti zīmīgi apstrādāta akmens tēli ar cilvēku vārdiem un uzvārdiem tajos.
Viss mazliet baisais jau labu laiku man šķiet interesants. Varbūt jokaini skan, bet dažkārt esmu atradis domubiedrus naksnīgām pastaigām mežiņos, kur cits pie cita izkārtoti zīmīgi apstrādāta akmens tēli ar cilvēku vārdiem un uzvārdiem tajos. Nekā šausminoša tajā visā nav – klusa un mierīga vieta. Taču bijība un katra koka lapas čauksta uztveršana kā drauds zināmu adrenalīnu rada.
Šad un tad interesanti iegrimt arī kādā “sirsnīgā” šausmu filmā, kur vairāk redz nevis kautuves cienīgus skatus, bet gan mana psiholoģisku spriedzi un to, kā “sliktie tipiņi” kādu var pārņemt savā varā. Pēc šādiem nakts seansiem dzīve vēlāk nudien šķiet daudz labāka, jo vismaz acīm izbaudīts viss sliktais.
Taču vienvakar, šķirstot videofailiņus slavenajā portālā “draugiem.lv”, pamanīju kādu, kas nelika miera. Nodomāju, ka obligāti jānoskatās, jo bildītē bija redzami kapsētas pieminekļi. Uzklikšķinot izrādījās, ka tur atainoti neilgi sižeti no amatieru uzņemtiem video, kur redzamas it kā pārdabiskas lietas. Caurspīdīgi tēli, trauku lidināšanās un kustīgas durvis bez roku palīdzības. Tie bija tikai daži mirkļi, kas iedvesa spriedzi un bijību pāris sekunžu laikā. Kā vienmēr, kad noskatos kādu šausmeni, uzmanīgi pavēroju istabas sienas un visu, kas apkārt. Nekas nekustējās, un jau pēc brīža šķita, ka nelāgais video, visticamāk, veiksmīgi samontēts.
Taču mirkli vēlāk, kad gribēju no šā videofaila iziet, “kompis” paziņoja, ka “draugiem.lv” atvērt nav iespējams. Dažkārt jau tā gadās, bet tad ir portāla administrācijas paziņojums, ka pēc brītiņa viss būšot kārtībā. Šoreiz mani nemierīgu darīja arī fakts, ka citas interneta adreses darbojās bez traucējumiem, vien “draugi” nevērās. Tomēr pēc kādām desmit minūtēm viss bija kārtībā. Nopūtos un sapratu, ka pārdabiskie spēki nekādas spēlītes nav sākuši un mana neticība šādām lietām var mierīgi turpināties.
Oktobra beigās un nākamā mēneša sākumā gribot negribot tumšie un miglas vāliem klātie vakari liek padomāt par lietām, ko paši nevaram ietekmēt. Šis ir svecīšu vakaru laiks, kad viss dabā ieslīgst miegā uz vairākiem mēnešiem.
Šovakar, ja nekas nemainīsies, pārģērbies klauna vai citā tēlā, došos uz kādu ballīti astoņdesmito gadu stilā. Līdz ķirbīšu un visu svēto svētkiem vēl kāds laiks, bet bez jebkādas amizēšanās par “helovīniem” šajā nedēļas nogalē plānoju apciemot arī tos tuvos, kam par godu koku audzē izvietoti iepriekš minētie akmens tēli. Ne jau viņu, bet sevis dēļ. Miera un gandarījuma gūšanai nepiespiestā kārtā. Turklāt diennakts gaišajā laikā. Esmu pārliecināts, ka nevienu veli tur nesastapšu. Pārdomu laiks.
