Nepareiza likuma piemērošana no policijas inspektoru puses mēdz paslīdēt garām arī prokuroriem.
Nepareiza likuma piemērošana no policijas inspektoru puses mēdz paslīdēt garām arī prokuroriem
Jelgavas policijā pērn izbeigti 195 kriminālprocesi, piemērojot Kriminālprocesa likuma 379. panta 1. daļu, tas ir – nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu. Atsevišķos gadījumos gan šādai rīcībai nav bijis pietiekama pamatojuma.
Sabiedrībā jau vairākkārt risinājušās diskusijas, ka likuma sargi, cenšoties samazināt darba apjomu, regulāri izvairās no kriminālprocesa ierosināšanas par sīkām zādzībām, bet par nelieliem nodarījumiem sāktos mēdz drošu roku izbeigt. Šāda lēmuma pieņemšana atkarīga no izziņas izdarītāja un viņa tiešā vadītāja, kā arī lietas virzību uzraugošā prokurora.
Dīvainais lēmums
“Ziņu” rīcībā nonāca Jelgavas Kārtības policijas biroja inspektora lēmums par kriminālprocesa, kas tika ierosināts par tīšu mantas bojāšanu – vairāku automašīnas riepu pārduršanu –, izbeigšanu. Dokumentā kā vienīgais fakts, neskaitot nodarījuma aprakstu, norādīts, ka transporta līdzeklim bijusi KASKO apdrošināšana, tomēr vairāk nekā savāds šķiet kriminālprocesa izbeigšanas likumiskais pamatojums – nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Vai pēc loģikas būtu jāuzskata, ka tīša mantas bojāšana nav uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu un par to nedraud sods?
“Pēc iepazīšanās ar šā lēmuma saturu esmu secinājis, ka kriminālprocess nav izmeklēts kompetenti un lēmums nav pareizs,” sarunā ar “Ziņām” atzīst Jelgavas Kārtības policijas biroja 2. nodaļas priekšnieks Andris Gromoļevs.
Jāvērtē arī nianses
Vērtējot minēto gadījumu, A.Gromoļevs teorētiski pieļauj, ka šo kriminālprocesu varēja izbeigt ar citu pamatojumu, ņemot vērā, ka automašīna bija apdrošināta un visi zaudējumi tika segti pilnā apmērā.
“Uz kļūdām šajā lēmumā atbildīgajai amatpersonai jau esmu norādījis. Mani pārsteidz arī kriminālprocesu uzraugošā prokurora rīcība – viņš nav cēlis iebildumus,” teic A.Gromoļevs un piebilst, ka liela nozīme ir arī cietušā rīcībai.
Pēc nodarījuma, piemēram, par tīšu mantas bojāšanu, policistam sarunā ar cietušo būtu jānoskaidro, vai viņam radušies materiālie zaudējumi, vai viņš vēlas rakstīt iesniegumu un tikt atzīts par cietušo. “Ja atbilde ir pozitīva, kriminālprocess jāsāk,” uzsver policists.
Savukārt par pārkāpumiem lēmuma pieņemšanā pret attiecīgo amatpersonu var sākt disciplinārlietu uz lietā iesaistītas puses iesniegtas sūdzības pamata vai pēc prokurora lūguma. Dienesta pārbaudē tiek izvērtēts attiecīgais pārkāpums un lemts par piemērojamo sodu, no kuriem vieglākais ir piezīme.
Samērīguma princips
Likumsargs norāda, ka būtiska loma ir tā dēvētajam samērīguma principam. Tiesa gan, šie kritēriji varot būt diezgan elastīgi.
“Ja cilvēks, kurš vērsies policijā, zaudējumu uzskata par nebūtisku un nevēlas, lai tiktu veiktas tālākas izmeklēšanas darbības, kriminālprocesu likumā noteiktajā kārtībā var izbeigt,” apstiprina A.Gromoļevs.
2. nodaļas priekšnieks atceras gadījumus, kad labi nodrošināts cilvēks pat zaudējumus vairāku simtu latu apmērā neuzskata par pietiekamiem, lai sniegtu paskaidrojumus policijā. Par notikušo paziņo, un – viss, neko vairāk nevajag, lieciet mani mierā! Tajā pašā laikā cits divu latu zaudējumu var uzskatīt par būtisku vai arī principa dēļ uzstāt uz kriminālprocesa nepieciešamību un vainīgo personu noskaidrošanu.
Turklāt jāpatur prātā, ka cietušā “acu pievēršana” uz vienu it kā “nebūtisku” nodarījumu var iedrošināt nenotvertos brašuļus uz jauniem “varoņdarbiem”.
***
Viedoklis
Silvija Birģele, Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore:
Saskaņā ar KPL 379. panta 1. daļu procesa virzītājs var izbeigt kriminālprocesu, ja noziedzīgais nodarījums nav radījis tādu kaitējumu, lai piespriestu kriminālsodu. Kriminālprocesu var sākt, ja pastāv iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums vai arī saņemta informācija par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu, un to var pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.
Ja izziņas izdarītājs, objektīvi izvērtējot lietas apstākļus, uzskata, ka procesu var izbeigt uz iepriekšminētā pamata, viņš ir tiesīgs pieņemt lēmumu, kurā tiek analizēti un izvērtēti lietas apstākļi un norādīts uz kritērijiem, uz kuru pamata process izbeigts.
Konkrētajā piemērā, kad automašīnai tīši sadurtas trīs riepas, lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pēc KPL 377. p.2. d. – ka noziedzīgajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva – ir nepamatots.
Nav pieļaujams sagrozīt lietas apstākļus un iegūtos pierādījumus, turklāt šajā lēmumā izziņas izdarītājs nav veicis lietas apstākļu analīzi un pamatojis savus secinājumus. Vienlaicīgi arī vēlos atgādināt, ka likumdevējs devis iespēju izziņas izdarītāja lēmumus pārsūdzēt un šīs tiesības vienmēr var izmantot.
