«Mūsu publikas priekšā nav viegli,» savas Latvijas tūres laikā secināja pēdējos gados Francijā mītošā dziedātāja Marija Naumova. Salīdzinot ar francūžiem, kas uz pasākumu nākot pozitīvi noskaņoti atpūsties, iesaistīties un izklaidēties, mūsējiem vairāk dominē vērotāja attieksme: nu, skatīsimies, ko tu mums te parādīsi.Ja tās pašas mentalitātes cilvēki apmeklē sporta sacensības, secinājums varētu būt līdzīgs. Skaidrs, ka sportā grūti neaizrauties, ja tava komanda vai favorīts «rāda klasi», bet, ja nu šodien nav viņa diena, tad – pats vainīgs. Kā viņnedēļ Ozo hallē, kur jelgavniekiem pagalam neveicās. «Nuuu, trīs pret diviem, redzēsim, redzēsim, ko viņi izveidos… Neko, tā jau es domāju!» Kāds fans, kuru citkārt, iespējams, varētu ierindot pat starp kaismīgiem līdzjutējiem, šādā situācijā acīm redzami palika vērotājos. Un jāatzīst – diemžēl, jo varbūt tieši viņa un vēl kāda pulciņa atbalsts būtu ietekmējis spēles gaitu. Protams, laiku pa laikam presē pavīd ziņas par gadījumiem, kad pārlieks līdzjušanas «brašums» nodarījis skādi, un kaut kādā mērā tas gadījies arī Jelgavas un «Metta/LU» futbolmača laikā, par ko abām komandām federācija piespriedusi naudas sodus. Bet rīdzinieku treneris Andris Riherts tikmēr apgalvo, ka abi pretinieki pelnījuši palikt virslīgā kaut vai tāpēc vien, ka «spēj piesaistīt skatītājus un citus futbola draugus.»Vērotāja vai atbalstītāja lomā – ar jebkuru izvēli rīt esam aicināti uz Zemgales Olimpisko centru, kur Latvijas regbisti Eiropas līmeņa spēlē mērosies spēkiem ar Andoras izlasi. Pēc uzvaras iepriekš Valmierā pret serbiem mūsu valstsvienības galvenais treneris Sergejs Lisko atzīst: «Kad sākām zaudēt, līdzjutēju skaļās balsis mūs uzmundrināja. Būtu kauns zaudēt tādas publikas priekšā.» ◆
