Akciju sabiedrības «Jelgavas Cukurfabrika» (JCF) restrukturizācijas laikā kļuvis atklāts jautājums par uzņēmuma muzeja materiāliem, kas pašlaik nodoti glabāšanā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
Lai vēsturiskie materiāli par cukurfabriku nepazustu, pēc Jelgavas muzeja ierosinājuma JCF vadība pērn augustā piekrita tos nodot glabāšanā pilsētas muzejam, kur pašlaik atrodas 53 mapes ar fotogrāfijām, dokumentiem, karogu, atmiņu pierakstiem un citām lietām. Jelgavas muzeja direktore Gita Grase stāsta, ka mapes nodotas tikai glabāšanā. «Diemžēl pašreiz šis materiāls «karājas gaisā»». To nevar atdot kādai trešajai personai vai izlikt aplūkošanai. «Jo nav pat, kam paprasīt atļauju, vai drīkstam šīs mantas aiztikt. Tas ir gandrīz vai «miris» materiāls,» piebilst G.Grase.«Materiāli ir glabāšanā uz nenoteiktu laiku, un mēs gaidām, kas notiks tālāk. Tā kā cukurfabrika bija Zemkopības ministrijas (ZM) pārraudzībā, varbūt tā varētu risināt šo jautājumu,» spriež muzeja direktore.G.Grase vērtē, ka ļoti uzteicami būtu, ja cukurfabrikas muzejs varētu atrasties mūsu rajonā, bet piemērota vieta varētu būt arī Pikšās.ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece atklāj, ka ministrija šos materiālus uzskata par ļoti vērtīgiem, ko nedrīkstētu laist zudumā. Tomēr konkrētu atbildi, kā rīkoties ar cukurfabrikas eksponātiem, tā nevar sniegt, jo pašlaik valstī ir citas prioritātes. «Bet nākotnē ministrija varētu iepazīties ar šiem materiāliem un izvērtēt minēto ideju. Varbūt varētu paplašināt muzeju Pikšās,» piebilst D.Muceniece.Materiāli fabrikas krājumā iegūti 2002. gadā. Eksponātu sagrupētājs un izvērtētājs vēsturnieks Aigars Stillers vērtē, ka «Jelgavas Cukurfabrikas muzejs noteikti būtu jāsaglabā, kā nekā Jelgava bija cukura rūpniecības šūpulis. Materiāli ataino attīstību no celtniecības idejas līdz pat akciju sabiedrības dibināšanai».
