SIA «Veterinārmedicīnas izglītības centrs» direktoram, veterinārārstam Ivaram Lūsim vaļasprieks ir mūzika.
SIA «Veterinārmedicīnas izglītības centrs» direktoram, veterinārārstam Ivaram Lūsim vaļasprieks ir mūzika.
«Vispirms bija mūzika un tikai pēc tam veterinārmedicīna, lai gan dzīvnieki – govis, cūkas, zirgs, mājās bijuši vienmēr,» atzīst Ivars Lūsis. Dzīvnieki un veterinārmedicīna nav gluži viens un tas pats. Ja saimnieks savu mīluli samīļo, noglāsta un pa reizei arī pamāca, tad veterinārārsts tam iedur vai iegriež…
Ivara dzimtā puse ir Valmieras rajona Strenči, kur pabeigtas bērnu Mūzikas skolas klavieru un pūšamo instrumentu klases un apgūta arī kora un solo dziedāšana. Daudzi gadi pavadīti, spēlējot tenoru skolas pūtēju orķestrī un dziedot Strenču korī «Rīta puse». Kopā ar kolektīviem pabūts gan Dziesmu un deju svētkos, gan ārzemju braucienos Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Itālijā un Armēnijā.
Saikne ar dzimto pusi nav zudusi, jo Ivars joprojām ir Strenču baznīcas ērģelnieks. Spēlēt ērģeles viņam ļoti patīk, žēl tikai, ka tagad to neiznāk darīt katru svētdienu, bet tikai reizi mēnesī. Ērģeļu spēli mūziķis apguvis galvenokārt pašmācībā un nedaudz – pie dažiem skolotājiem. Ivars Lūsis ir Latvijas Ērģelnieku ģildes biedrs. Darboties tajā ir interesanti, jo regulāri notiek lekcijas un izbraucieni uz lauku baznīcām. «Ērģeles nav rūpnieciski pēc šablona ražots, bet dzīvs instruments, mākslas darbs. Atliek tikai brīnīties, kā ērģeles, kas ilgstoši atradušās aukstumā un mitrumā, ir pussabrukušas, bet tomēr skan,» stāsta ērģelnieks. Viņu interesē arī citu mūzikas instrumentu vēsture, bet visvairāk materiālu savākts tieši par ērģelēm.
Vistuvākā Ivaram ir klasiskā mūzika – Bēthovens, Šūmanis, Mocarts, no latviešu autoriem – Jānis Ivanovs. Ja viņam būtu vairāk brīvā laika, veterinārārsts to izmantotu, lai katru dienu vismaz pusstundu vingrinātos klavierspēlē.
