Nepareizs un tumsonīgs ir viedoklis, ka vēža diagnoze jau nozīmē nāves spriedumu.
Nepareizs un tumsonīgs ir viedoklis, ka vēža diagnoze jau nozīmē nāves spriedumu. Esot šāda uzskata varā, parasti cilvēks veselības traucējumu gadījumā, kas varētu liecināt par nopietnāku slimību, cenšas tos ignorēt, neiet pie ārsta, baidās uzzināt savu patieso veselības stāvokli un saka: «Ja man ir vēzis, tad jāmirst, labāk par to vispār nedomāt».
Nekā tamlīdzīga. Noteicošais dzīves ilguma faktors pēc vēža ārstēšanas ir slimības stadija, kurā ārstēšanās sākta. Vissvarīgākais ir ļaundabīgos audzējus diagnosticēt agrīni. Daudzu vēža lokalizāciju gadījumā, ja audzēju ārstē I vai II stadijā, cilvēks pēc tam dzīvo ilgus gadus, jūtas vesels un ir darbspējīgs.
Vēža slimība ir nopietna un sarežģīta cilvēku veselības problēma visā pasaulē. Tās pētniecībai, profilaksei, efektīvu diagnostikas un ārstēšanas metožu izstrādāšanai ārvalstīs tiek atvēlēts milzum daudz līdzekļu.
Kaut arī Latvijā onkoloģijai, tāpat kā veselības aprūpei kopumā, piešķirtās summas ir visai pieticīgas, tomēr, patiecoties kontaktiem ar ārzemēm, arī pie mums vēža klīnikā ienāk daudz kas agrāk nebijis, viešot cerības uz ievērojami sekmīgāku cīņu ar ļaundabīgajiem audzējiem nekā līdz šim. Tāpēc valdošajam pesimismam par vēža slimības fatālismu būtu pamats mazināties.
Vēzis var skart gandrīz jebkuru orgānu. Atkarībā no audzēja atrašanās vietas arī parādās noteikti slimības simptomi.
Krūts vēzis
Tā ir visbiežāk sastopamā ļaundabīgo audzēju lokalizācija Latvijas iedzīvotājām, tāpat kā daudzu rietumzemju sievietēm. Amerikas Savienotajās Valstīs ar krūts vēzi slimo katra devītā iedzīvotāja, Latvijā – katra vienpadsmitā. Tāpēc sievietēm regulāri vajadzētu pārbaudīt savas krūtis.
Ja sieviete regulāri rūpīgi iztausta savas krūtis, tad patoloģisku veidojumu savlaicīgi viņa var pamanīt pati. Vēža gadījumā agrīnās stadijās sataustāms ciets, grumbuļains, bieži vien mazkustīgs, nesāpīgs bumbulītis.
Ne katrs veidojums krūtī var būt ļaundabīgs. Jaunām sievietēm biežāk novēro fibroadenomas, kas ir labdabīgi audzēji. Tomēr arī šajā gadījumā nepieciešams šo veidojumu iespējami ātrāk likvidēt. Visbiežāk ārstēšana ir ķirurģiska.
Nevienmērīga piena dziedzera struktūra ir arī dažādu mastopātijas formu gadījumā. Krūtī bieži vien sataustāmas tādas kā «klimpas», un nereti novēro arī sāpes piena dziedzerī. Tagad mastopātiju īsti vairs neuzskata par priekšvēža slimību, tomēr krūtīm jāpievērš īpaša uzmanība, jo aiz mīkstākas konsistences, elastīgiem sabiezējumiem var slēpties arī kāds vēl neliels pacietāks ļaundabīgs veidojums.
Ja sieviete spogulī redz krūts formas izmaiņas, krūšu galiņu ievilkšanos, ādas saraukšanos «citrona miziņā» virs veidojuma, tad tās jau vairs nav agrīnas pazīmes un audzējs parasti ir paliels. Pats slimības sākums ir nokavēts. Ja krūtī atrasts patoloģisks veidojums, bez vilcināšanās jāvēršas pie ārsta. Nekādā ziņā nevajag nodarboties ar pašārstēšanos. Ja tā pati par sevi nekaitēs, tad tomēr būs zaudēts dārgais laiks.
Vispirms jādodas pie ģimenes ārsta, kas nosūtīs pacienti pie ginekologa vai onkologa. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu par speciālistu konsultācijām un tālāko izmeklēšanu Latvijas Onkoloģijas centrā jāmaksā tikai obligātās pacienta nodevas, bet, ja nosūtījuma nav, medicīniskie pakalpojumi iznāks krietni dārgāk. Papildus jāmaksā arī par visiem izmeklējumiem.
Diagnosticēt pavisam mazus krūts audzējus, kurus nevar sataustīt pat pieredzējis ārsts, palīdz mammogrāfija – krūšu rentgenoloģiskā izmeklēšana. Šo izmeklējumu arī var veikt Latvijas Onkoloģijas centrā. Ja ir ģimenes ārsta nosūtījums, par mammogrāfiju jāmaksā tikai pacienta nodeva.
Diemžēl pie mums liels skaits sieviešu pie mediķa vēršas novēloti, kaut arī zina, ka krūtī ir patoloģisks veidojums. 2001. gada pirmajā pusgadā ielaists krūts vēzis (III un IV stadijā) konstatēts 30,2 procentiem visu krūts vēža slimnieču.
Ginekoloģiskie audzēji
Sievietes bieži slimo ar ginekoloģiskajiem audzējiem. Sākotnējās stadijās tiem nekādu simptomu nav, un laikus šos audzējus var atklāt tikai profilaktiskās apskatēs.
Dzemdes kakliņa vēzis pārsvarā rodas uz priekšvēža slimības – displāzijas (patoloģiskas šūnu augšanas, nobriešanas un vairošanās) – fona.
Ja sieviete vismaz reizi gadā apmeklē ginekologu un viņai tiek ņemta citoloģiskā analīze (zem mikroskopa apskatot šūnas, var redzēt, vai tām ir kādas anomālijas), saslimšanu ar dzemdes kakliņa vēzi vispār iespējams novērst, savlaicīgi ārstējot šo vēždraudes stāvokli. Jaunām sievietēm bērnus radošā vecumā displāzijas, kā arī tā sauktajā in situ (kad vēzis skāris tikai gļotādas epitēliju – pašu virspusējo gļotādas kārtu un nav ieaudzis dziļāk) gadījumā parasti veic saudzējošu operāciju – dzemdes kakliņa konizāciju, kad izņem tikai konusveida gabaliņu no dzemdes kakla. Pēc šādas operācijas visas sievišķās funkcijas saglabājas. Ja audzējs ir progresējis tālāk, tad jāveic plaša operācija – jāizņem visa dzemde, nepieciešama arī apstarošana.
Agrīni diagnosticēts dzemdes kakliņa vēzis ir pilnīgi izārstējama slimība. Diemžēl Latvijā sievietes nereti ilgstoši izvairās no profilaktiskajām ginekologa apskatēm un pie ārsta nokļūst tikai tad, kad audzējs jau ir ielaists. 2001. gada pirmajā pusgadā III un IV stadijā dzemdes kakliņa vēzis reģistrēts 49 procentos gadījumu – audzējs jau ir izplatījies uz blakusorgāniem, un cerības uz ārstēšanās panākumiem samazinās.
Vēl pie ginekoloģiskajiem audzējiem jāmin olnīcu un dzemdes ķermeņa vēzis. Lielākoties šie audzēji ir vai nu ģenētiski pārmantoti, vai saistīti ar hormonāliem traucējumiem.
Prostatas vēzis
Vīriešiem ļaundabīgo audzēju struktūrā otro vietu aiz plaušu vēža ieņem priekšdziedzera jeb prostatas vēzis. Arī to var atklāt profilaktiskajās apskatēs. Vīriešiem būtu jāpievērš uzmanība urīna strūklas izmaiņām. Ja prostatu skāris labdabīgs vai ļaundabīgs audzējs, urīna strūkla kļūst vājāka, mēdz būt ar pārtraukumiem un urīnpūšļa iztukšošana aizņem aizvien ilgāku laiku.
Tradicionāli prostatas profilaktiskas izmeklēšanas metode ir digitāli rektālā izmeklēšana. Mūsdienās ir iespējams agrīni diagnosticēt prostatas vēzi, nosakot asinīs PSA – prostatas specifisko antigēnu – olbaltumvielu, ko vēža gadījumā prostata izdala palielinātā daudzumā. Vīriešiem šo analīzi pēc 50 gadu vecuma vajadzētu izdarīt reizi gadā. Prostatas specifisko antigēnu var noteikt Latvijas Onkoloģijas centrā. Ja cilvēkam ir ģimenes ārsta nosūtījums, šo analīzi veic bez maksas (jāmaksā tikai obligātās pacienta nodevas).
Gremošanas trakta audzēji
Cilvēki bieži nezina dažādu lokalizāciju audzējiem raksturīgos simptomus. Sākotnēji parasti tie ir maz izteikti un var būt arī maz traucējoši. Tieši ar «nelielajiem» simptomiem sākumā izpaužas gremošanas trakta audzēji.
Resnās un taisnās zarnas vēža gadījumā novēro zarnu darbības traucējumus vai izmaiņas. Mēdz būt aizcietējumi, caureja vai pamīšus viens un otrs, tāpat pārejošas sāpes vēderā, vēdera uzpūšanās, diskomforta sajūta vēderā, smaguma – pakrūtē, urkšķēšana, atraugas, šķebināšana vai vemšana. Reizēm novēro tikai vispārējus simptomus – ēstgribas zudumu, krišanos svarā, nogurumu, nespēku, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, sāpes kaulos un mazasinību.
Sevišķi raksturīgs kreisās puses resnās zarnas un taisnās zarnas vēzim ir gļotu un asins piejaukums fekālijās.
Barības vada vēzis sākumā izpaužas ar nelieliem rīšanas traucējumiem – šķietamām aizrīšanās epizodēm, kumosu jušanu, tam pārvietojoties pa barības vadu, kā arī ar sāpēm aiz krūšu kaula rīšanas laikā. Mēdz būt biežas atraugas ar gaisu vai nepatīkamu «veca ēdiena» garšu.
Plaušu vēzis
Vīriešiem ļaundabīgo audzēju vidū pirmajā vietā ir plaušu vēzis, un saslimstībai ar to ir tendence augt. Sievietes ar plaušu vēzi slimo retāk. Galvenais šīs slimības cēlonis un riska faktors ir smēķēšana.
Sākumā plaušu vēzis norit bez simptomiem un to var konstatēt tikai fluorogrāfiski. Regulāru fluorogrāfiju kā profilaktisku apskati visiem iedzīvotājiem vairs neiesaka. Bet, ja cilvēks ir kaislīgs smēķētājs vai pastāv citi, piemēram, profesionāli kaitīgi faktori, reizi gadā fluorogrāfiju tomēr izdarīt vajadzētu.
Raksturīga plaušu vēža pazīme ir klepus. Ja cilvēks nesmēķē un viņu ilgstoši moka klepus vai arī smēķētājiem parādās kādas jau pierastā klepus izmaiņas, noteikti vajadzētu apmeklēt ārstu. Ļoti nopietns simptoms ir asins stīdziņu parādīšanās krēpās.
Ilgstošs balss aizsmakums var liecināt par balsenes vēzi, kura izcelsmē arī galvenā loma ir smēķēšanai, tāpat pārmērīgai alkohola lietošanai.
Ādas ļaundabīgie audzēji
Cilvēkiem uzmanību vajadzētu pievērst arī ādai, vai uz tās nav kādi ilgi nedzīstoši plaisājumi. Ādas ļaundabīgie audzēji sākas neuzkrītoši – ādas apsārtums, lokāla zvīņošanās, puscaurspīdīgs mezgliņš. Sāpju vai niezes parasti nav. Ja laikus diagnosticē vēzi, tas ir pilnīgi izārstējams.
Satraucošā tendence
Saslimstībai ar ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā ik gadu no gada ir tendence palielināties. Arī 2001. gada pirmajā pusgadā reģistrēts nedaudz vairāk slimnieku (3963) nekā 2000. gada attiecīgajā laika periodā (3927).
Liela problēma Latvijā ir tā, ka audzēji tiek ielaisti. Galvenais iemesls ir novēlota slimnieku vēršanās pie ārsta. Šā gada pirmajā pusgadā 26 procenti no uzskaitē jaunuzņemtajiem ļaundabīgo audzēju slimniekiem reģistrēti IV stadijā. Augsts IV stadijas īpatsvars ir Jelgavas (42,4%), Rēzeknes (40,8%) un Rīgas (40,3%) rajonā.
Ikvienam cilvēkam būtu jāatceras, ka tikai vēža agrīnā diagnostika un savlaicīga ārstēšana ir izveseļošanās ķīla no šīs smagās slimības. Un jāiegaumē, ka pirmajās stadijās atklāts vēzis nepavisam nenozīmē slimnieka darba spēju zudumu vai drīzu aiziešanu no dzīves.
2001. gada pirmajos sešos mēnešos
Jelgavā jaundiagnosticēti 114 onkoloģiskie slimnieki, no tiem 28,1 procentam slimība bija ielaista;
Jelgavas rajonā jaundiagnosticēts 71 slimnieks, no tiem 42,3 procentiem slimība bija ielaista.
