Prasa palielināt kvotas. Latvijas amatpersonas paudušas apņēmību, ka lobēs savas intereses ārvalstīs, lai Eiropas Komisijas izstrādātais oglekļa dioksīda emisijas kvotu sadales plāns no 2008. līdz 2012. gadam attiecībā uz Latviju tiktu mainīts.
Prasa palielināt kvotas
Latvijas amatpersonas paudušas apņēmību, ka lobēs savas intereses ārvalstīs, lai Eiropas Komisijas izstrādātais oglekļa dioksīda emisijas kvotu sadales plāns no 2008. līdz 2012. gadam attiecībā uz Latviju tiktu mainīts. Tā grozījumi paredz, ka mūsu valsts emisijas kvota būs tikai 3,3 miljoni tonnu gadā iepriekš prasīto 7,7 vietā. Līdz ar to pastāv bažas, ka Latvijā varētu tikt kavēta rūpniecības attīstība. Kā galvenie traucējošie iemesli minēti investīciju iespējamā apstāšanās un problēmas īstenot cementa rūpnīcas un ogļu stacijas celtniecību.
Pirmie ar biodīzeli
Topošā biodīzeļa ražotne SIA “Bio – Venta” apkurē izmantos biodegvielu. Rūpnīcas projektēšanas laikā mainīts katlumājas kurināmā veids. Paredzēts, ka tagad šim mērķim izmantos biomasu, tai skaitā rapšu raušus, saulespuķu, koksnes un salmu granulas. Katlu mājā tiks ierīkoti trīs katli, kuru jauda ir 4,5 megavati, bet viena – 1,5 megavati.
Rūpēs par vidi izjauks ledusskapjus
Lielākais bīstamo atkritumu apsaimniekotājs Latvijā – a/s BAO – sāks darbu, lai ierīkotu pirmo nolietoto ledusskapju pārstrādes līniju valstī. Tās nepieciešamība saistīta ar apkārtējās vides piesārņojuma mazināšanu un dabas resursu apdomīgu un racionālu izmantošanu. Vienlaikus ozona noārdošās vielas tiek savāktas videi draudzīgā veidā. Pārstrādes līniju ierīkos Tukuma rajona Tumes pagastā, un tās jauda vairāk nekā divas reizes pārsniegs Latvijas pašreizējās vajadzības. Uzņēmuma vadība paredz, ka pārstrādes līnijas iespējas aktīvi izmantos arī kaimiņvalstis.
Dzīve blakus piesārņojumam
Ziemeļu padomes prezidētājvalsts Somijas premjerministrs Mati Vanhanens brīdinājis, ka Baltijas jūra var kļūt par piesārņotāko pasaulē. Zinātnieki noteikuši un pārbauda vairāk nekā desmit vietu, kurās varētu būt nogremdēti simtiem tūkstošu tonnu Vācijas ķīmiskā bruņojuma, kas varētu nopietni apdraudēt reģiona vidi, jo nav zināms, kādi ķīmiskie procesi norisinās jūras vidē un kādā stāvoklī šis bruņojums ir pašlaik. Joprojām nav izvērtēta arī plānotā Krievijas – Vācijas gāzes vada ietekme uz Baltijas jūras ekosistēmām.
Apdraudētie lāči
ASV valdība ierosinājusi iekļaut apdraudēto sugu sarakstā arī baltos lāčus, kuru ierasto dzīvesvidi aizvien vairāk apdraud globālās sasilšanas izraisītā arktisko ledāju kušana. Tas ir šābrīža stingrākais Vašingtonas administrācijas solis, kas liecina, ka tā apzinās klimata pārmaiņu radītos draudus, lai gan prezidents Džordžs Bušs atteicies atzīt saistību starp cilvēka darbības radīto atmosfēras piesārņojumu un globālo sasilšanu. Balto lāču populācija 45 gadu laikā var sarukt par vairāk nekā 30 procentiem. Tiek lēsts, ka ziemeļu puslodes polārajos apgabalos mīt 20 000 – 25 000 balto lāču. Tie izmanto peldošos leduslaukus kā roņu medību bāzi. Ja ledus sāk plaisāt agrāk nekā līdz šim, lāčiem paliek mazāk laika, lai uzkrātu tauku rezerves astoņu mēnešu garajai ziemai.
