Kā jūs vērtējat īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa vadībā izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas projektu, kas paredz pašreizējo 552 pašvaldību apvienošanu 102 novados?
Kā jūs vērtējat īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa vadībā izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas projektu, kas paredz pašreizējo 552 pašvaldību apvienošanu 102 novados?
Inta Savicka, Jelgavas rajona Padomes priekšsēdētāja:
Esmu pārliecināta: pagasti neatzīs, ka visa valsts tiek sadalīta tikai 102 novados. Situācija, kas izveidojas ar šo projektu, ir nepatīkama, jo jau iepriekš Jelgavas rajona pagastu vadītāji bija diskutējuši par apvienošanos. Konsultāciju birojs «Blezūrs» veica rajona izpēti, ieteikdams visus 15 pagastus apvienot sešās pašvaldībās. Šis pētījums, saprotams, arī maksāja, taču, spriežot pēc jaunā projekta, nauda iznāk velti izniekota. Manuprāt, šis projekts nevar tikt realizēts, jo ne jau vienīgi Jelgavas rajonā veikta šāda izpēte. Nedrīkst aizmirst arī to, ka aiz tā visa stāv cilvēks, un tieši viņa labā ir jāveic jebkāda reforma.
Raitis Vītoliņš, Zemgales attīstības aģentūras direktors:
Pirmkārt, šo projektu vajadzēja nodot izvērtēšanai profesionāļiem. Pagaidām projekts ir apšaubāms. Piemēram, Sēlpils pagasts, kas uzskata, ka tam ir cieša saikne ar Aizkraukli, pēc jaunā projekta tiek nošķirts no tās – tāds pavērsiens vietējos iedzīvotājos, protams, izraisa neapmierinātību. Otrkārt, projekts nav ticis nodots plašākai apspriešanai. Nedrīkst aizmirst pašu būtiskāko – iedzīvotājus. Protams, reformai ir jābūt, taču vispirms jāņem vērā cilvēku intereses: lai tiktu nodrošināti visi pašvaldības sniegtie pakalpojumi un risinātas sociālekonomiskās problēmas. Valstiskajām interesēm jābūt sekundārām, priekšplānā jāizvirza iedzīvotāju intereses.
Māris Ainārs, Ozolnieku pagasta Padomes priekšsēdētājs:
Obligāti jābūt iedzīvotāju aptaujai, citādi vienā rītā pamosties un redzi, ka esi pievienots Lietuvai… Mēs esam vienīgā pašvaldība no 16 Jelgavas rajonā, kas iztiek ar saviem līdzekļiem, pie tam esam arī donorpagasts. Kāpēc mums tagad pievienoties, piemēram, Jelgavai, ja atrodamies virs tās līmeņa? Mēs esam starp piecpadsmit turīgākajiem pagastiem Latvijā un nevēlamies, lai, apvienojoties ar nabadzīgākajām pašvaldībām, zaudētu savu statusu. Arī pagasta sāktā sadarbība ar Cenām šā projekta realizācijas gadījumā izrādītos bezjēdzīga. Domāju, ka iedzīvotāju viedoklis par administratīvi teritoriālās reformas projektu būs negatīvs.
