Televīzijas šova «XXL» otrās vietas ieguvēja jelgavniece Antra Alksne stāsta par atbrīvošanos no dažiem desmitiem lieko kilogramu.
Pirms vairākiem mēnešiem Antru zināja tikai viņas tuvākie – ģimene, radi un draugi. Tagad, pateicoties lieliskajam startam tievēšanas šovā «XXL», par viņu zina ikviens, vērojis līdzi trīs mēnešus ilgušo divpadsmit cilvēku cīņu ar traucējošo svaru. Kāds bijis ceļš uz šo panākumu un kas tā labā upurēts, jautājam viņai – Antrai no Sarkanās komandas.Šitā izdarīs visu!Vienmēr esmu bijusi «tante ar iekšām», bet labā nozīmē. [Treneris, daudzkārtējs kultūrisma čempions] Aivars [Visockis] pat manam vīram reiz sacīja, ka īsti riktīga laikam tomēr neesmu, taču bez tādiem «trakajiem» kā mēs ar Kārli, kuru draudzīgi saucām par tēti, šovs nebūtu bijis tik interesants, intervijas sākumā iesmejas Antra.– Kā nokļuvi «XXL»?Televīzijā raidīja reklāmu, aicinot pieteikties. TV3 mājas lapā publicēto anketu aizpildīju piecās minūtēs, pievienoju foto un aizsūtīju. Tad bija gaidīšanas laiks, taču iekšējā balss teica: «kurš gan cits, ja ne es», un galu galā saņēmu uzaicinājumu uz atlasi. No aptuveni 2000 pretendentu izdevās iekļūt šova dalībnieku vidū. Kad vēlāk producentiem jautājām, kas bija noteicošie kritēriji, pēc kuriem tika izvēlēti dalībnieki, mums atbildēja – lai kadrā labi izskatītos, lai būtu spīdums acīs un, protams, liekais svars, ko zaudēt. Smejos, ka mans pirmais šova pārbaudījums bija trīsarpus stundu sēdēšana rindā pie ģimenes ārsta, lai sadabūtu nepieciešamos analīžu rezultātus. Atlasē starp maniem vērtētājiem Aivara nebija, bija [spēkavīrs Raivis] Vidzis. Kā pēdējo pārbaudījumu uzdeva nodziedāt Latvijas himnu. Kad sāku dziedāt, laikam klātesošie saprata – «šitā izdarīs visu».– Vai abu treneru ierašanās tieši pusdienu laikā «Gutenbergā» un ēdienu samešana atkritumu maisos bija jau iepriekš zināma?Visi dalībnieki pusdienās aizbraucām kopā. Par treneru ierašanos ar maisiem gan nezinājām, bijām pārliecināti, ka mums ļaus mierīgi paēst, iedzert, un tikai pēc tam viss notiks tālāk. Tajā brīdī mums bija pasniegti mīļākie ēdieni, ko daudzi uztraukuma dēļ nemaz neēda. Arī es no pildītajām pankūkām tikai kašņāju ārā gaļu. Biju noskatījusi arī kūciņu, ko gribēju apēst, bet tā palika uz galda…– Kā notika sadale pa komandām?Cik zinu, tikai viens dalībnieks no mūsu komandas, Janeks, atlasi izgāja pie Visocka. Pārējos «sarkanos» vērtēja Vidzis. Šķiet, ka Aivars bija izvēlējies pēc dabas mierīgākus dalībniekus, cilvēciņus, kuriem «vienkārši vajag palīdzēt», bet saņēma Vidža atlasītos kandidātus. Pats Aivars ir īsts miera mika un arī «vīrs un vārds», kurš vienlaikus, tāpat kā es, nekad nekautrēsies pateikt, ko attiecīgā situācijā domā.Bez lūzuma, ar emocijāmPirmajā nedēļā uz sporta zāli aizgāju tikai trīs reizes. Man tajā laikā bija treniņi un sacensības virves vilkšanā. Aivars izstrādāja treniņprogrammas trenažieru zālei. Pēc pirmās nedēļas nodarbībām, domājot par manu muskuļu masu, viņš noliedza iet uz trenažieriem – lai neņemot rokās neko smagāku par celofāna maisiņu, lai darbojos tikai ar aerobo slodzi. Man bija liela un blīva muskuļu masa, bet uz trenažieriem es to varēju vien audzēt. Vajadzēja dedzināt taukus, taču vienlaicīgi sanāca «nomest» arī kādus 15 – 20 kilogramus muskuļu.– Vai šova laikā pienāca brīdis, kad iestājās tāds kā lūzuma punkts, sak, viss, vairāk nevaru?Nē. Jau no sākuma biju ar skatu uz finišu, zināju, kas jāsasniedz un ka padoties nedrīkst. Tas bija komandas darbs – visu laiku runājāmies ar Ievu un Baibu. Pat tad, kad Baibu izbalsoja, viņa visu laiku bija ar mums. Būdama mediķe, viņa zināja dot daudz vērtīgu padomu. Pēdējā nedēļā rokas un kājas trīcēja, bet nebija vairs, kur atkāpties. Divās pēdējās nedēļās papildus visam pēdu vēl sarāva krampis un nelaida vaļā…– Emocionāls brīdis bija raidījumā, kur sacentāties – kurš ātrāk izraks lādi…Kad smiltīs meklējām lādes, es nebūt nesastrīdējos ar Kārli, kā varēja šķist no malas, bet gan ar Aivaru. Iepriekš bija reizes, kad notika kāds negaidīts pavērsiens, piemēram, neviens nezināja, ka vienā brīdī šovs būs jāpamet nevis vienam, bet trim dalībniekiem. Biju jau izrēķinājusi un savējiem izstāstījusi, kā mēs četri – es, Kārlis, Ieva un Baiba – varam tikt līdz finālam. Bet, rokot lādes, man pat tika dota komanda nerakt, lai «negremdētu» Ievu. Kārlis vispār varēja neko nedarīt, un šādas situācijas dēļ jutās diezgan draņķīgi… Taču brīdī, kad man bija jāpamet šovs, zināju – es atgriezīšos finālā.– Vai šova veidotāji mēģināja vīt kādas mākslīgas intrigas?Varbūt viņi to būtu gribējuši, bet laikam jau bija švaki intriganti. Tā kā pastāvīgi rēķinājām soli uz priekšu, nekas viņiem nesanāca, dalībnieki nebija manipulējami. Pēc šova beigām pat reizēm izskanēja jautājumi – nu, pastāstiet, pastāstiet, ko tad rijāt? Neko nerijām! Tievēšana ir smags darbs, un es to nedarīju pirmoreiz. Pozitīvais un pretējaisŠova laikā esmu tikusi pie draugiem, ar kuriem varu doties izlūkos. Kā jau vienā raidījumā minēju – «sarkanie» iet līdz galam un kopā! Zvaigžņu slimības nav un nebūs, tie, kuri mani pazīst, zina. Daudzi paziņas mani atpazīst vien tad, kad sāku ar viņiem runāt. Var arī saprast – tik tieva kā tagad neesmu bijusi kopš 7. klases. Kāzu dienā svēru 100 kilogramu, bet pats «trakākais» svars – 127 kilogrami, kad gadu biju pavadījusi mājās ar bērnu. Kļūdas ir labi zināmas – strauji pametu aktīvo sportu, turklāt ar visu lēno vielmaiņu ēdu maizītes un ogļhidrātus. Bet šāds ēdamais bez fiziskām aktivitātēm, kā saka treneris, «aiziet uz depo». Turklāt brokastis neēdu vispār, toties pamatīga maltīte bija vēlu vakarā.Līdz finālam nometu 36,9 kilogramus, pēc tam vēl septiņus, tagad ir doma atbrīvoties no vēl kādiem trim, lai būtu 69… Tagad varu mierīgi doties garās pastaigās, piemēram, šodien no Brīvības bulvāra kājām aizgāju līdz Satiksmes ielai. Agrāk mani ne uz ko tādu nevarētu pielauzt…Kas patiesībā notika velobraucienā, pēc kura izcēlās konflikts, vai pēc šova Antrai izdevās apēst kāroto siļķi? Vai «XXL» otrās (sieviešu konkurencē – pirmās!) vietas ieguvēja vēlreiz piedalītos šādā šovā? Kuri mirkļi atmiņā palikuši visspilgtāk – lasiet vairāk portālā zz.lv. Turpat – vēl nepublicētajā pēdējās nedēļas dienasgrāmatā – Antras domas burtiski mirkli pirms fināla. Vizītkarte Antra Alksne, 29 gadi Studente – mājsaimniece – bezdarbniece (lai nosaukums būtu tikpat garš kā iepriekšējā nodarbošanās – ielu ekspluatācijas inženiere) Savulaik vadījusi Jelgavas 4. vidusskolas pašpārvaldi Absolvējusi LLU Tehnisko fakultāti un sevi joprojām dēvē par «mehu no sākuma līdz beigām» Neklātienē studē Lauku inženieru fakultātes būvniekos, pirmajā gadā pabeigti divi kursi Pirms deviņiem gadiem precējusies ar studiju biedru Jāni Audzina meitu Renāti, kurai pēc dažiem mēnešiem būs 5 gadi
